Vosmans: Izraēla ir daudz sarežģītāka, nekā šķiet no malas

Igaunijas vēstnieks Izraēlā Atko Vosmans, kurš savu pirmo gadu amatā pavadījis, iepazīstot vietējo sabiedrību, norāda, ka Tuvie Austrumi ir daudz sarežģītāki, nekā ārējais novērotājs varētu iedomāties. Viņš atzina, ka pat pēc vairākiem desmitiem gadu tur nodzīvotiem cilvēki mēdz teikt, ka nav kļuvuši par reģiona ekspertiem.

Diplomāta pamatuzdevums esot saprast, kas notiek uzņēmējvalstī, un izskaidrot to Tallinai, vienlaikus pārstāvot Igaunijas pozīcijas Izraēlā. Lai arī pēdējie gadi Izraēlai bijuši izaicinoši – gan karš Gazā, gan triecieni pret Irānu –, Vosmans neuzskata, ka viņa darbs būtiski atšķirtos no tradicionālās diplomātijas. Tomēr karš ietekmē ikdienu: konfliktā ar Irānu liela daļa sabiedriskās aktivitātes apstājās un tikšanās pārcēlās uz tiešsaisti. Vēstnieks uzsver, ka viņš vai viņa ģimene tiešās briesmas nav izjutuši.

Vosmans atzīst, ka diplomātiem ir grūti mainīt reālo situāciju uzņēmējvalstī, un tas esot zināmā mērā neapmierinoši. Viņu visvairāk iespaidojusi Izraēlas daudzslāņu agrās brīdināšanas sistēma – brīdinājumi tiekot pārraidīti līdz pat atsevišķiem kvartāliem, un iedzīvotāji ievēro instrukcijas ar lielu disciplīnu. Igaunijai šajā ziņā esot ko mācīties.

Lai gan no malas Izraēlas sabiedrība var šķist vienota, patiesībā tajā pastāv ļoti dažādi viedokļi. Ierodoties amatā, viņš Telavivā katru dienu redzējis demonstrācijas gan pret karu, gan pret valdību. „Melnbaltais Izraēlas attēls ne vienmēr atbilst tam, ko es tur redzu – viedokļu ir ļoti daudz,” sacījis vēstnieks.

Runājot par karu Gazā, Vosmans norādīja, ka daudzas Eiropas valstis, tostarp Igaunija, ilgstošam mieram par priekšnoteikumu uzskata divu valstu risinājumu. Taču atbalsts šai idejai Izraēlas sabiedrībā kopš 2023. gada oktobra uzbrukumiem esot ievērojami samazinājies. Viņaprāt, divu valstu risinājums šķiet vienīgais iespējamais, lai gan ceļš līdz tam nav īss, un viņš neesot dzirdējis reālistisku alternatīvu.

Pozitīvi vērtējams tas, ka Igaunijas tēls Izraēlā ir labs – valsts pazīstama kā digitālā nācija, NATO sabiedrotā un Krievijas kaimiņš. Vosmans arī uzsver ebreju kultūras autonomijas vēsturi Igaunijā; šogad aprit 100 gadi kopš tās izveides – Igaunija bija pirmā valsts, kas ebreju kopienai piešķīra tik plašu autonomiju. Šis fakts Izraēlā bieži neesot plaši zināms.

Vosmans aicina stiprināt praktisko sadarbību – vairāk biznesa, kultūras un tūrisma saišu, bet divpusējā tirdzniecība varētu vismaz dubultoties. Pašlaik galvenais eksporta produkts uz Izraēlu ir rapšu eļļa, bet imports galvenokārt saistīts ar aizsardzības nozari. Potenciāls esot arī IT un tūrisma jomā. Izraēla cieši seko līdzi Eiropas pieaugošajiem aizsardzības izdevumiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un interesējas par Ukraina iegūto mācību, un Igaunija tiekot uzskatīta par nozīmīgu starpnieku šajā jautājumā.