Vučičs astoņus mēnešus pirms termiņa atkāpjas no Serbijas prezidenta amata, lai kandidētu uz premjera krēslu

Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs ir paziņojis par savu atkāpšanos no amata astoņus mēnešus pirms otrā pilnvaru termiņa beigām. Par to viņš runāja jau jūnijā, sakot, ka atrodas savās "pēdējās nedēļās" amatā.

Vučičs vairāk nekā desmit gadus dominējis Serbijas politikā. Karjeru viņš sāka 1990. gados kā Serbijas Radikālās partijas deputāts un informācijas ministrs Slobodana Miloševiča valdībā, bet 2008. gadā šķīrās ar galēji labējiem spēkiem un līdzdibināja mērenāko Serbijas Progresīvo partiju. Partija pirmoreiz nāca pie varas koalīcijā 2012. gadā, bet divus gadus vēlāk ieguva parlamenta vairākumu, un Vučičs kļuva par premjerministru. Par prezidentu viņš kļuva 2017. gadā, taču faktiski saglabāja kontroli pār savu partiju un valsti arī no formāli vājākā prezidenta amata. Partija Serbiju vadījusi 14 gadus pēc kārtas.

Organizācija "Freedom House" Serbiju Vučiča valdīšanas laikā vērtē kā "daļēji brīvu", norādot uz opozīcijas apspiešanu un varas koncentrāciju, vienlaikus valstij cenšoties līdzsvarot virzību uz ES dalību ar saitēm ar Maskavu un Pekinu. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Serbija nosodījusi karu un neatzīst aneksiju, taču nav pievienojusies ES sankcijām pret Krieviju un kļuvusi par vienu no galvenajiem galamērķiem krieviem, kas pametuši valsti kara dēļ.

Kas noveda pie atkāpšanās

Vučičs pats norādījis, ka atkāpjas, lai piedalītos pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās 25. oktobrī, kuras viņš pats izsludināja gandrīz divus gadus ilgušo protestu vidū. Protesti sākās pēc tam, kad 2024. gada novembrī sabruka nesen atjaunotās dzelzceļa stacijas nojume Novisadā, nogalinot 16 cilvēkus. Piemiņas pasākumi pārauga politiskos mītiņos, protestētājiem apsūdzot valdību nolaidībā un pieprasot vainīgo saukšanu pie atbildības.

Protesti sasniedza kulmināciju 2025. gada pavasarī, kad marta demonstrācijā Belgradā piedalījās no 150 000 līdz 300 000 cilvēku. Drīz pēc tam studenti, kas veidoja protestu kodolu, pieprasīja pirmstermiņa vēlēšanas, sakot, ka korupcija pārāk dziļi iesakņojusies valsts institūcijās. Vučičs šo prasību ignorēja 16 mēnešus, līdz beidzot piekāpās 2026. gada septembra sākumā.

Jauna prezidenta ievēlēšanai jānotiek trīs mēnešu laikā, un pagaidu prezidentes pienākumus pilda parlamenta spīkere Ana Brnabiča. Vučičs otrreiz par prezidentu kandidēt vairs nevar, jo izmantojis abus atļautos termiņus, taču, ja viņa partija uzvarēs vēlēšanās, partijas biedri jau izvirzījuši viņu par premjerministra amata kandidātu. Aptaujas liecina, ka Studentu sarakstam varētu būt reālas izredzes apdraudēt valdošās partijas pozīcijas.