Vučičs atkāpjas no Serbijas prezidenta amata, lai kandidētu uz premjera posteni
Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs atkāpies no amata, lai piedalītos ārkārtas parlamenta vēlēšanās un mēģinātu kļūt par premjerministru. Vēlēšanas 25. oktobrī notiks studentu vadītu protestu ēnā, kas jau gandrīz divus gadus turpinās pēc dzelzceļa stacijas nojumes sabrukuma Novi Sadā.
Serbijas populistu prezidents Aleksandars Vučičs ir paziņojis par atkāpšanos no amata, lai vadītu savu labējo Serbijas Progresīvo partiju (SNS) ārkārtas parlamenta vēlēšanās 25. oktobrī. Viņa otrais prezidenta pilnvaru termiņš tāpat būtu beidzies nākamā gada maijā, un konstitūcija liedz viņam kandidēt uz trešo termiņu.
Vučičs amatā valdījis 12 gadus kā prezidents vai premjers, bet viņa partija pie varas ir jau 14 gadus. Tagad valdošos populistus izaicina jauniešu vadīta kustība, kas izauga no protestiem pēc 2024. gada novembrī notikušā dzelzceļa stacijas nojumes sabrukuma Novi Sadā, kurā gāja bojā 16 cilvēku. Universitāšu studenti sākotnēji pieprasīja atbildību par traģēdiju, un kustība kopš tā laika pārtapusi par plašu protestu pret korupciju.
Jauno pienākumu izpildītāja prezidenta amatā kļūs Ana Brnabiča — tuva Vučiča sabiedrotā, bijusī premjere un līdzšinējā parlamenta spīkere. Pēc jauna parlamenta ievēlēšanas jaunais spīkers ieceļ premjeru un nosaka prezidenta vēlēšanu datumu.
Vučičs pēdējās nedēļās apceļojis valsti, atklājot ceļus, solot finansiālu atbalstu un lētākas zāles, ko plaši atspoguļojuši valdībai lojālie mediji. Neatkarīgais Sociālo pētījumu birojs iesniedzis sūdzību, apgalvojot, ka Vučičs kā prezidents ļaunprātīgi izmantojis valsts institūciju sava partijas atbalstam; apsūdzības viņš noraida, un pretkorupcijas iestādes, kas ir valdības kontrolē, uz sūdzību nav reaģējušas.
Studentu atbalstītajā vēlēšanu sarakstā ir maz pazīstami eksperti, pasniedzēji, skolotāji un sportisti. Analītiķi vērtē, ka Vučiča partija un studentu kustība aptaujās ir tuvu viena otrai, radot referenduma noskaņu. Vēlēšanās piedalīsies arī Vučiča sabiedrotie sociālisti, proeiropeiska opozīcijas apvienība un vairākas mazākas grupas.
Varas iestādes ir bijušas stingras pret protestētājiem, izmantojot policijas spēku un aizturēšanu, bet Vučičs bez pierādījumiem apsūdzējis opozīciju un kritiskos medijus mēģinājumā graut valsti ar nenosauktu ārvalstu ietekmi. Serbijas iestāšanās procesu Eiropas Savienībā kavē demokrātijas atkāpšanās un valdības atteikšanās pievienoties sankcijām pret Krieviju saistībā ar karu Ukrainā.
