Vveru muzejā divas izstādes atklāj pilsētas vēsturi caur cilvēku likteņiem
Vveru muzejā Igaunijā atvērtas divas jaunas izstādes, kas caur ievērojamu iedzīvotāju stāstiem atklāj pilsētas dzīvi 20. gadsimta 20.–30. gados. Abas izstādes skatāmas līdz 27. septembrim.
Dienvidaustrumigaunijas pilsētas Vveru muzejā vienlaikus atklātas divas izstādes, kas pilsētas pagātni atspoguļo caur konkrētu cilvēku dzīvesstāstiem, nevis tikai vēsturiskiem faktiem vai ēkām.
Judeikinu ģimenes stāsts
Viena izstāde veltīta ebreju izcelsmes Judeikinu ģimenei, kas dzīvoja un strādāja Vveru. Tā balstīta septiņus gadus ilgā pētniecībā par ebreju ģimenēm pilsētā. Kā stāstīja izstādes kuratore Iļja Judeikina, ekspozīcija sadalīta vairākās tēmās, ļaujot apmeklētājiem uzzināt par Judeikinu darbību Vveru, tostarp iesaisti apģērbu un kokmateriālu ražošanā.
Igaunijas Ebreju muzeja direktors Genādijs Grambergs norādīja, ka pilsētas ebreju kopiena vienmēr bijusi neliela, taču Judeikinu ģimene atstājusi ievērojamas pēdas — tā bijusi nozīmīga ražotāju saime, kas devusi būtisku ieguldījumu Vveru attīstībā. Pēc Gramberga vārdiem, šis stāsts ir daļa ne tikai no ebreju kultūras mantojuma, bet arī no visas Igaunijas mantojuma.
Četri pilsētas ļaudis
Otra izstāde ar nosaukumu "Vveru četros skatījumos" pievēršas četriem cilvēkiem, kas ar pilsētu bijuši saistīti 20. gadsimta 20. un 30. gados — fotogrāfei Idai Kepnikai, burvju mākslas priekšnesumu māksliniekam Jūliusam Skrastinam, komponistam Eduardam Tammam un gleznotājam Jānim Vahtram.
Kuratore Kadri Asmere skaidroja, ka izstāde ļauj ieskatīties toreizējā Vveru dzīvē, vienlaikus parādot, cik lielā mērā pilsētas raksturu nosaka nevis ēkas vai ielas, bet gan tajā dzīvojošie cilvēki. Viņa piebilda, ka šie četri ir tikai subjektīvi izraudzīta daļa no daudzajām spilgtajām personībām, kas toreiz dzīvojušas Vveru, jo izstādes telpa esot neliela un izvēle bijusi jāsašaurina.
Abas izstādes Vveru muzeja galerijā skatāmas līdz 27. septembrim.
