Wired apskatnieks aicina ļaut mūsdienu internetam „nomirt”: ko par tīmekļa pagrimumu raksta žurnālists Džons Vests
Žurnāla Wired autors Mailzs Klī komentārā aicina atteikties no lielo platformu dominētā interneta, balstoties uz žurnālista Džona Vesta grāmatu par tīmekļa trauslumu. Vests uzskata, ka internets vienmēr ir piedzīvojis atmiršanas un atdzimšanas ciklus.
Amerikāņu tehnoloģiju žurnāla Wired vecākais rakstnieks Mailzs Klī 2026. gada 28. oktobrī publicētā komentārā iestājas par to, lai mūsdienu internets tiktu "izlaists no ciešanām". Viņš uzskata, ka lielo platformu un mākslīgā intelekta radītā satura pārpilnais tīmeklis lielākajai daļai lietotāju vairs nedod pietiekami daudz laba. Tēzes pamatā ir Pulitzera balvas ieguvēja žurnālista un tehnologa Džona Vesta jaunā grāmata "The Internet Will Die, and So Will You" (aptuveni "Internets nomirs, un tu arī").
Kādas problēmas min autors
Klī atgādina, ka tādiem uzņēmumiem kā Meta un Google nācies izšķirties tiesas prāvās par privātuma pārkāpumiem un it kā platformu atkarību veicinošo mehānismu radīto kaitējumu garīgajai veselībai. Skolas aizliedz viedtālruņus, bet vairākas valstis ierobežo sociālos tīklus jaunākiem par 16 gadiem. Ģeneratīvais mākslīgais intelekts, pēc autora domām, pārpludina barotnes un komentārus ar nevērtīgu saturu. Oksfordas Universitātes apgāds par 2025. gada vārdu izvēlējās "rage bait" (dusmu ēsma), norādot, ka lietojums gada laikā pieaudzis trīskārt. Kāda kiberdrošības uzņēmuma secinājumi liecina, ka automatizētie aģenti jau pārsniedz cilvēku skaitu, bet to datplūsma līdz 2025. gada beigām augusi par 8000 procentiem.
Vesta atziņas
Vests apgalvo, ka interneta "plašums" ir šķietams un tas ir ļoti trausls. Kā piemēru viņš min 2001. gada vilciena avāriju Baltimoras tunelī, kas bojāja optisko kabeļu saišķi un palēnināja internetu visā ASV. Viņš norāda arī uz saišu pūšanu: 25 procenti saišu The New York Times rakstos laikā no 1996. gada līdz 2019. gada vidum vairs nebija pieejamas, bet pēc Pew pētījuma vairāk nekā pusē Vikipēdijas ierakstu ir vismaz viena nedarbojoša saite.
Vests uzskata, ka vērtīgākais internets bieži ir tas, ko neviens neredz, piemēram, YouTube video ar gandrīz nulles skatījumiem vai dzejas žurnāli bez peļņas motīva. Lai arī pašreizējais internets tuvākajā laikā nepazudīs, tā plaisas, pēc autora domām, var radīt vietu jaunām tīmekļa formām. Vests izmanto kompostēšanas metaforu: puvums, kas izmantots kādam mērķim. Klī pats šaubās, vai pietiks cilvēku, kas gatavi to darīt.