WSJ: Krievijā brīvprātīgo trūkumu aizstāj ar piespiedu vervēšanu
The Wall Street Journal vēsta, ka Krievijas varasiestādes arvien biežāk ar varu piespiež vīriešus stāties dienestā karā Ukrainā, jo brīvprātīgo plūsma ir apsīkusi. Vīriešus aiztur uz ielām un darbavietās, draud un piekauj, līdz viņi piekrīt parakstīt līgumu ar Aizsardzības ministriju.
Krievijas varasiestādes arvien biežāk izmanto piespiedu paņēmienus, lai papildinātu armijas rindas karā pret Ukrainu, vēsta The Wall Street Journal. Brīvprātīgo skaits ir sarucis, un Maskava zaudē iniciatīvu frontē, tāpēc iesaukšanas vecuma vīrieši ar varu tiek spiesti stāties dienestā.
Juristi, cilvēktiesību aizstāvji un aculiecinieki ziņo, ka nelielās Krievijas pilsētās vīriešus aiztur uz ielām un darbavietās, bieži aizbildinoties ar dokumentu pārbaudi. Pēc nogādāšanas vervēšanas punktos pret viņiem vērš draudus vai fizisku vardarbību, līdz viņi piekrīt parakstīt līgumu. Krievijas analītiķi un politiķi arvien biežāk pauž pieņēmumu, ka šī kampaņa liecina par gatavošanos jaunai mobilizācijas kārtai.
Lai gan oficiāli Krievija joprojām runā tikai par brīvprātīgo dienestu un piedāvā līguma karavīriem lielas naudas summas, kas bieži pārsniedz gada algu, ziņas par apstākļiem armijā un augsto risku frontē mazina vēlmi pieteikties brīvprātīgi. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki realitātē sadarbojas ar militārajiem vervētājiem, izliekot lamatas, lietojot vardarbību un izsakot draudus, lai panāktu vīriešu piekrišanu.
Blogeris Staņislavs Morozovs stāstījis, ka vairums no viņa uzrunātajiem cilvēkiem parakstījuši līgumu pēc tam, kad viņiem draudēja “atrast” narkotikas un aizturēt. Vairākos reģionos, tostarp Tatarstānā, Amūras un Jaroslavļas apgabalos, kā arī Kalugā, Voroņežā un Arhangeļskā, par vīrieša nogādāšanu vervēšanas punktā tiek piedāvāta atlīdzība 100 tūkstošu rubļu (1088 eiro) apmērā.
ASV amatpersonas uzskata, ka šie pasākumi, visticamāk, ir palielinājuši karavīru pieplūdumu frontē, tomēr ar to nepietiek lieliem izrāvieniem. Kremlis, domājams, apsver iespēju sākt vēl vienu piespiedu mobilizācijas kārtu, kas varētu notikt pēc Krievijas parlamenta vēlēšanām 20. septembrī. Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra direktors Ruslans Puhovs norāda, ka, ja Putins turpinās uzstāt uz visa Donbasa ieņemšanu, viņam var neatlikt cita izvēle kā vien izsludināt mobilizāciju.
Tomēr šāds solis būtu saistīts ar politiskiem riskiem, kas varētu pārsniegt militāros ieguvumus. Daži Krievijas iedzīvotāji apgalvo, ka mobilizācijai pretosies ar vardarbību. 53 gadus vecais rezerves virsnieks Dmitrijs Rogins izteicies, ka, saņemot ieroci, viņš nošautu tos, kuri viņu mobilizējuši.
