Zaporižjas AES atrodas kritiskā kodoldrošības stāvoklī bez ārējās elektroapgādes
Zaporižjas atomelektrostacija jau kopš 20. augusta darbojas bez ārējās elektropadeves un ir pārgājusi uz dīzeļģeneratoriem, brīdina 'Energoatom'. Uzņēmums norāda, ka situācija liecina par kodoldrošības pamatprincipu sistemātisku pārkāpšanu.
Okupētā Zaporižjas atomelektrostacija ilgstošā ārējās elektroapgādes trūkuma dēļ atrodas kritiskā kodoldrošības un radiācijas drošības stāvoklī, ziņo Ukrainas valsts uzņēmums "Energoatom".
Kopš 20. augusta stacija nesaņem elektroenerģiju no Ukrainas energosistēmas un jau 27. reizi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir spiesta pāriet uz rezerves dīzeļģeneratoriem. "Energoatom" uzsver, ka notiekošais liecina par kodoldrošības pamatprincipu sistemātisku graušanu.
Riski pieaug
Ilgstoša paļaušanās uz rezerves barošanas avotiem palielina tā saukto kopīgā cēloņa atteices risku — vienu no nopietnākajām atomelektrostaciju drošības problēmām. Bieža iekārtu iedarbināšana un pārslēgšana zem slodzes paaugstina automātikas un citu sistēmu atteices varbūtību. Pat ja visi energobloki atrodas "aukstās apturēšanas" režīmā, pilnīgs elektroapgādes zudums var novest pie kontroles zaudēšanas pār drošības sistēmām un izlietotās kodoldegvielas baseiniem.
- septembrī IAEA vadītājs Rafaels Grosi paziņoja, ka nepieciešams panākt lokālu pamieru, lai stacijai varētu atjaunot ārējo elektroapgādi.
"Energoatom" uzsver, ka drošu stacijas darbību varēs garantēt tikai tad, ja tiks izvests Krievijas militārais un civilais personāls, stacija atgriezīsies licencēta operatora kontrolē un tiks atjaunotas galvenās un rezerves elektrolīnijas no Ukrainas tīkla.
Ilgstoša okupācija
Zaporižjas AES ir lielākā atomelektrostacija Eiropā, kas atrodas Enerhodaras pilsētā. Krievijas spēki to sagrāba 2022. gada martā, kara sākumā, un kopš tā laika stacija ir militarizēta — tās teritorijā izvietoti Krievijas karaspēks un tehnika, bet Ukrainas personāls spiests strādāt okupācijas apstākļos.
Gadu gaitā fiksēti vairāki nopietni incidenti — apšaudes, kas bojājušas elektrolīnijas, mīnas stacijas apsardzes zonā, dronu uzbrukumi iekārtām un ugunsgrēks dzesēšanas tornī. Septembra sākumā stacija piedzīvoja arī ilgāko elektroapgādes pārtraukumu kopš kara sākuma, kad vairāk nekā nedēļu tā darbojās uz rezerves ģeneratoriem.
