Zelenskis apsūdz ASV raķešu piegāžu kavēšanā, spriedze starp Kijivu un Vašingtonu pieaug

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien, uzrunājot ASV senatorus, apsūdzēja Savienoto Valstu aizsardzības resoru Pentagonu pretgaisa raķešu piegādes kavēšanā. Pēc viņa teiktā, raķetes jau apmaksājušas Eiropas valstis, taču sūtījums gaida ASV aizsardzības ministra Pīta Hegseta parakstu. Tas notiek brīdī, kad Kijivas un Vašingtonas attiecības kļūst arvien saspīlētākas, bet Krievijas karš pret Ukrainu turpinās.

Gaida ASV atļauju

Zelenskis norādīja, ka vairākas Eiropas valstis ir gatavas no saviem krājumiem nodot Ukrainai raķetes „Patriot”, taču joprojām gaida ASV apstiprinājumu. „Raķetes ir gatavas, un tās jau varētu atrasties Ukrainā. Bet diemžēl apstiprinājuma joprojām nav,” viņš sacīja.

Kijiva paziņoja, ka atkal nav saņēmusi agrīnu brīdinājumu par spēcīgiem Krievijas raķešu triecieniem, līdzīgi kā iepriekšējā nedēļā. ASV noliedz izmaiņas izlūkdatu apmaiņā ar Ukrainu. ASV prezidents Donalds Tramps noliedza arī pavēli samazināt ātrumu valdības kontrolētajā tīklā „Starshield”, ko izstrādājis Ilona Maska uzņēmums „SpaceX”. Masks bija norādījis, ka šādu rīkojumu varēja dot vien Baltais nams.

Saspīlētas attiecības

Attiecības pasliktinājās pēc tam, kad Tramps daļēji atcēla sankcijas, lai panāktu dīzeļdegvielas piegādes vienošanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un nosauca Zelenski par kara kurinātāju saistībā ar Ukrainas uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Pirmdien Tramps aizstāvēja šo darījumu un teica: „Zelenskis nezina, par ko runā”, piebilstot, ka ir laiks, lai Ukrainas vārdā sarunas vestu kāds cits.

Tramps sacīja arī, ka nākammēnes Ķīnā ir gatavs tikties ar Putinu un Ķīnas līderi Sji Dzjinpinu, lai apspriestu kodolatbruņošanos, un sarunās varētu skart arī karu Ukrainā. Tas pastiprina bažas Kijivā, ka tā tiek atstumta malā. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs atzina, ka šāda iespējamā tikšanās ir pieminēta. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha uzskata, ka tā tikai mudinātu Putinu turpināt karu.

Zelenskis pirmdien runāja arī ar pāvestu Leonu XIV, kurš nesen sazinājās ar Putinu. Pēc Vatikāna teiktā, pāvests aicināja abas puses ļaut nogādāt palīdzību Krievijas okupētajā Oleškas pilsētā un atļaut civiliedzīvotājiem to atstāt.

Jauni triecieni

Krievijas jaunākie triecieni atkal skāra Ukrainas enerģētikas objektus un infrastruktūru, atstājot bez elektrības vairāk nekā 500 000 cilvēku. Netālu no Harkivas, kā norādīja iestādes, gāja bojā seši cilvēki, tostarp trīs bērni. ASV valsts sekretārs Marko Rubio, vizītē Uzbekistānā, noliedza, ka izlūkdatu apmaiņa būtu pārtraukta, un atbalstīja Trampa aicinājumu Zelenskim pievērsties kara beigšanai. Sarunas ir strupceļā: Krievija nevēlas atteikties no pretenzijām uz Ukrainas teritoriju, bet Ukraina to atsakās darīt.