Zelenskis draud ar atbildi, ja Krievija turpinās triecienus Ukrainas elektrotīklam
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Varšavā brīdināja, ka Kijiva atbildēs, ja Krievija nepiekritīs enerģētikas pamieram. Eiropas līderi atbalsta Kijivu strīdā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu par Ukrainas uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien Varšavā, uzrunājot Eiropas drošības amatpersonu sanāksmi, paziņoja, ka Ukraina atbildēs, ja Krievija turpinās triecienus valsts elektrotīklam. Viņa vārdiem, ja Krievija šogad ziemā nepiekritīs enerģētikas pamieram, Kijiva reaģēs. Eiropas valstu vadītāji šajā strīdā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas saistīts ar Ukrainas triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atbalsta Kijivu.
Strīds par „enerģētikas pamieru”
Svētdien Tramps paziņoja par „enerģētikas pamieru” starp Kijivu un Maskavu, taču Zelenskis norādīja, ka neviena puse tam nav piekritusi. Pirmdien viņš sacīja, ka ziņa viņu pārsteigusi; tā parādījās brīdī, kad Kijiva atradās Shahed dronu uzbrukumā. Dažas stundas vēlāk Krievija veica „mērķtiecīgu uzbrukumu” elektrostacijai Harkivā, bet liela daļa Kijivas palika bez gaismas. Zelenskis ironiski piezīmēja, ka Putins acīmredzot nelasa Truth Social.
Ukraina vēlas panākt vienošanos, kas pirms ziemas mazinātu slodzi elektrotīklam, taču Krievija līdz šim nav bijusi gatava pārtraukt uzbrukumus infrastruktūrai. Pirms aukstajiem mēnešiem Krievija pastiprinājusi triecienus ar reaktīvajiem droniem un ballistiskajām raķetēm, tādēļ elektroapgādes un ūdensapgādes pārtraukumi šogad sākušies agrāk nekā ierasts kara laikā.
Eiropas reakcija
ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa Eiropas ārlietu ministru sanāksmē sacīja, ka enerģētikas pamieru atbalsta, ja tas tiek ievērots, taču Krievija to vēl nav apliecinājusi. Viņa norādīja, ka Trampa priekšlikums, kas paredz pārtraukt triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, ir izdevīgs Krievijai, jo tai to ir daudz vairāk.
Baltijas valstu ministri kritizēja ASV lēmumu atcelt sankcijas Krievijas dīzeļdegvielas importam. Lietuvas ārlietu ministrs Kęstutis Budrys sacīja, ka šāds darījums nepalīdz ne naftas produktu krīzes risināšanā, ne transatlantiskajai vienotībai un ka Eiropas ceļš ir pastiprināt spiedienu.
Kā sākās domstarpības
Strīds sākās piektdien, kad Tramps paziņoja par sankciju atcelšanu Krievijas dīzeļdegvielas eksportam, lai pirms nākamā mēneša ASV starpvēlēšanām samazinātu degvielas cenas. Zelenskis lēmumu nodēvēja par „vāju” un norādīja, ka Putins saņems papildu „miljardus”. Tramps atbildēja, ka Ukrainai jāpārtrauc triecieni rafinēšanas rūpnīcām, un sestdien teica, ka Ukrainai vajadzīgs „jauns līderis”. Zelenskis atbildēja, ka līderi izvēlas ukraiņi, un teica ABC News, ka gatavs rīkot vēlēšanas, ja Putins piekritīs 60 dienu pilnīgam pamieram.

