Zelenskis: Karpati var kļūt par enerģijas piegādātāju Eiropas Savienībai
Karpatu ekonomikas forumā prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Karpatu reģions var kļūt par elektroenerģijas piegādātāju ES, palīdzot mazināt atkarību no Krievijas. Forumā pulcējās aptuveni 1400 dalībnieku no 25 valstīm un tika prezentēti investīciju projekti par vairāk nekā 42,5 miljardiem eiro.

Ivano-Frankivskas apgabalā notiekošajā pirmajā Karpatu ekonomikas forumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Karpatu reģiona valstīm ir liels sadarbības potenciāls enerģētikas jomā. Pēc viņa teiktā, reģions var kļūt nevis tikai par tranzīta zonu, bet par pilnvērtīgu elektroenerģijas piegādātāju Eiropas Savienībai, tādējādi stiprinot enerģētisko neatkarību no Krievijas.
Zelenskis minēja vairākus virzienus, kā to panākt – saules un vēja enerģiju, enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, jaunus starpsavienojumus starp elektrotīkliem, kā arī esošās lielās pazemes gāzes glabātuves. Papildus tam tiek piedāvāts izveidot Karpatu vēja enerģijas kopu ar jaudu 1,5 gigavati.
Liels investīciju portfelis
Forumā piedalījās aptuveni 1400 dalībnieku no 25 pasaules valstīm, un savu biznesu prezentēja gandrīz 400 uzņēmumu no visām Karpatu astotnieka valstīm. Pēc Ukrainas prezidenta biroja datiem, foruma investīciju portfelī iekļauti 95 projekti par kopējo summu virs 42,5 miljardiem eiro dažādās nozarēs – enerģētikā, rūpniecībā, inovatīvajās tehnoloģijās un loģistikā. No tiem 55 projekti par astoņiem miljardiem eiro attiecas uz Ukrainas Karpatu daļu.
Zelenskis norādīja, ka enerģētika veido aptuveni pusi no visa investīciju portfeļa, un tieši šai nozarei jākļūst par vienu no galvenajiem Karpatu reģiona ieguldījumiem Eiropā. Ņemot vērā Krievijas agresīvo politiku, prezidents uzsvēra nepieciešamību piesaistīt vairāk investīciju un stiprināt reģionu ar drošāku infrastruktūru, tostarp ceļiem, dzelzceļiem un ostām.
Forums notiek no 18. līdz 20. septembrim. Dienu iepriekš Zelenskis paziņoja par jaunu sadarbības formātu "Karpatu astotnieku", kas apvieno Ukrainu ar Rumāniju, Serbiju, Poliju, Slovākiju, Čehiju, Austriju, Ungāriju un ES. Pirmās tikšanās noslēgumā valstis pieņēma deklarāciju par nodomu attīstīt sadarbību, tostarp rīkot ikgadējus samitus un stiprināt enerģētisko noturību reģionā.

