Zelenskis: Krievija terorizē ukraiņus jaunos triecienos, kas nogalinājuši astoņus cilvēkus

Svētdien Krievijas droni sita pa Kijivu un citām Ukrainas vietām, un prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievija nerāda nekādas deeskalācijas pazīmes, lai gan iepriekš tā apliecinājusi ASV pretējo. Zelenskis platformā X apsūdzēja Krieviju ukraiņu terorizēšanā, minot uzbrukumus tirgum pie Kijivas, kā arī bērnudārziem, skolām, mājām un sakaru infrastruktūrai.

Pēc viņa vārdiem, šāda mērķu izvēle jāsauc vārdā — terorisms, jo Krievijai šajā rīcībā nav nekāda militāra mērķa, bet tikai vēlme salaupīt sabiedrību un nodarīt maksimālu kaitējumu. Zelenskis norādīja, ka, ja Krievija patiešām gatavotos deeskalācijai, kā tā apgalvo amerikāņu sarunu vedējiem, šāda terora vilnis nenotiktu. Viņš aicināja ASV pilnībā ieviest Lindsija Grema likumu, kas paredz plašas sankcijas pret Krieviju, lai piespiestu to izbeigt karu.

Zelenska izteikumi nāca priekšvakarā ANO Ģenerālās asamblejas noslēgumam Ņujorkā pirmdien. Nedēļas nogalē Krievijas un Vācijas ārlietu ministri tikās asamblejas malā, taču Krievijas diplomāts noraidīja Vācijas aicinājumus atkāpties no “bīstamā eskalācijas ceļa” pret Eiropu. Zelenskis atzīmēja, ka Ukraina paļaujas uz citu valstu efektīviem lēmumiem un ciešāku spiedienu no G7 un G20 partneriem, lai Krievija saprastu, ka diplomātisko signālu manipulācija tai neļaus turpināt izmantot laiku karam un teroram. Viņš uzsvēra, ka jauni sankciju paketes pret finanšu tīkliem, piegādes ķēdēm un uzņēmumiem, kas palīdz ražot Krievijas ieročus, jāievieš jau oktobrī.

Svētdienas triecienos visā Ukrainā gāja bojā astoņi cilvēki, iestādes ziņoja. Zelenskis piebilda, ka nedēļas laikā Krievija pa Ukrainu palaidusi ap 3900 dronu, aviācijas bumbu un citu raķešu. Prokurori norādīja, ka drona uzbrukums tirgum Sofijskas Boršahivkā Kijivas rietumu nomalē nogalinājis divus un savainojis ap desmit cilvēkus. Kijivas mērs Vitālijs Klička teica, ka galvaspilsētā savainoti deviņi cilvēki, tostarp bērns. Uzbrukums skāra arī lielākā mobilo sakaru operatora Kyivstar galveno biroju Kijivā, taču bez cietušajiem.

Atsevišķi ziņots, ka Dienviddienvidkoreja pieprasījusi Ukrainai skaidrojumu un atvainošanos, apsūdzot Kijivu par divu Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanas fakta atklāšanu un pēc tam nepatiesu paziņojumu, ka nebijusi vienošanās to noturēt slepenībā.