Zelenskis: Krievijas triecieni pēc Vitkofa vizītes liecina, ka tās nostāja kara jautājumā nav mainījusies
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumi tūlīt pēc ASV sūtņa Stīva Vitkofa tikšanās ar Vladimiru Putinu rāda – Maskavas attieksme pret karu nav mainījusies. Kijivā un Lozovā gāja bojā četri cilvēki.
Ukraina ceturtdien apsūdzēja Krieviju, ka tā nav mainījusi savu nostāju karā, jo tūlīt pēc ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņa Stīva Vitkofa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina daudzu stundu sarunas Sanktpēterburgā uzsākusi ballistisko raķešu triecienu vilni. Sarunu tēma bija miera sarunu atsākšana.
Upuri un postījumi
Kijivā naktī un dienas laikā skanēja gaisa trauksme. Pilsētas varasiestāžu dati liecina, ka gājuši bojā divi cilvēki un vairāk nekā 30 ievainoti. Austrumu pilsētā Lozovā uzbrukumā pārpildītam tirgum nogalinātas divas sievietes 50 un 60 gadu vecumā, vēl desmitiem cilvēku guvuši ievainojumus. Triecieni naktī skāra 12 Ukrainas reģionus, tostarp dzīvojamās mājas, enerģētikas objektus, veikalus, kafejnīcas un klosteri Kijivā. Savukārt Maskavas apgabalā divi cilvēki ievainoti pēc Ukrainas liela mēroga dronu uzbrukuma.
Pēc vairāku civiliedzīvotāju nāves Kramatorskas un Slovjanskas frontes pilsētās visām ģimenēm un bērniem likts evakuēties.
Zelenska vērtējums
Zelenskis norādīja, ka uzbrukumi sākušies gandrīz uzreiz pēc sarunām, un noraidoši atsaucās uz Vitkofa raksturojumu, ka Putins esot „humānists”. Viņš brīdināja par jauniem triecieniem un teica, ka Maskava izmanto partneru pretgaisa aizsardzības piegāžu palēnināšanos. Kijiva atkārtoti lūgusi sabiedrotos, tostarp ASV, piegādāt Patriot pretraķešu sistēmas. NATO Briselē paziņoja, ka Ukraina drīkstēs pirkt ieročus ar alianses centrālās iepirkumu aģentūras starpniecību, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi. Zelenskis arī apsūdzēja Krieviju apzinātos uzbrukumos civiliedzīvotājiem Kijivā, tostarp ar kasešu munīciju.
Sarunu perspektīvas
Kremlis paziņoja, ka ir gatavs nākammēnes atsākt trīspusējās sarunas ar Kijivu un Vašingtonu, taču noraidīja Vitkofa atvestos jaunos priekšlikumus, kas izstrādāti kopā ar Eiropas valstīm un Ukrainu. Krievija prasa, lai Ukraina izvestu spēkus no Doneckas apgabala daļas, ko tā joprojām kontrolē, un lai tiktu ierobežota tās armija un sadarbība ar Rietumiem. Ukraina to uzskata par kapitulāciju. Vitkofs sarunas nosauca par konstruktīvām, un tehniskā līmeņa sarunas turpināsies.
Tramps trešdien teica, ka sarunas varētu būt tuvu rezultātam, taču Kijivā un Eiropas galvaspilsētās cerības uz izrāvienu ir niecīgas.
