Zelenskis: krievu debesis vairs nav drošas starptautiskajiem lidojumiem
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis aviokompānijas, ka Krievijas gaisa telpa kļūst nedroša Ukrainas triecienu dēļ, savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins šos vārdus nodēvējis par valsts terorisma pieteikumu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdienas, 1. septembra, vakara uzrunā paziņoja, ka Ukrainas bruņoto spēku triecieni pret mērķiem Krievijas teritorijā padara visu valsts gaisa telpu nedrošu. Viņš aicināja visas aviokompānijas, apdrošinātājus un citus, kas izmanto Krievijas galvenās lidostas, ņemt vērā, ka virs Krievijas atradīsies droni.
Zelenskis norādīja, ka Krievijas iestādes par šo apdraudējumu pienācīgi neinformē, taču Krievijas iesāktais karš faktiski slēdz tās gaisa telpu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Ukraina neapdraud civilo aviāciju kā tādu un nevēlas nevainīgu cilvēku bojāeju, tāpēc brīdina partnerus. Pēc viņa teiktā, svarīgi, lai informāciju saņemtu ārvalstu vēstnieki gan Ukrainā, gan Maskavā, kā arī aviokompānijas, kas lido uz Maskavu, Sanktpēterburgu un citiem galvenajiem Krievijas galamērķiem. Ukrainas Ārlietu ministrija starptautiskajām struktūrām sniegs pilnu informāciju.
Putina reakcija
Preses konferencē Biškekā Krievijas prezidents Vladimirs Putins Zelenska paziņojumu nosauca par "pieteikumu uz valsts terorismu", piebilstot, ka ar teroristiem sarunas neved, lai gan Ukraina lūdzot sarunu atsākšanu un tikšanās. Putins arī brīdināja, ka traģēdiju gadījumā ar lidmašīnām virs Krievijas Maskava atradīs, ar ko atbildēt.
Putins šajā pašā preses konferencē noraidīja informāciju par gaidāmu jaunu mobilizācijas vilni Krievijā pēc septembra vēlēšanām, nosaucot to par "informatīvu uzbrukumu" valstij.
Citi paziņojumi
Putins arī paziņoja, ka jebkuri militārie objekti Ukrainas teritorijā, tostarp Lielbritānijas, ja tādi tur būtu, būtu Krievijas bruņoto spēku likumīgs mērķis, lai gan pauda šaubas, ka tādi objekti Ukrainā vispār pastāv.
Tikmēr Eiropas Savienībā daudzas dalībvalstis atbalstījušas Ukrainas lūgumu ātrāk saņemt daļu no 90 miljardu eiro divu gadu ES kredīta, kas sākotnēji plānots 2027. gadam. To pirmdien pēc neformālas ES aizsardzības ministru tikšanās Īrijā pavēstīja Īrijas aizsardzības ministre Helēna Makentija, uzsverot, ka formāls lēmums šajā sanāksmē netika pieņemts.
