Zelenskis lūdz 300 Patriot raķetes ziemai; Eiropa piedāvā alternatīvu pretraķešu vairogu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis sabiedrotos nodrošināt 300 Patriot raķetes ziemas periodam, vienlaikus sveicot Eiropas atbalstīto pretballistisko raķešu vairogu kā alternatīvu ASV sistēmai.
Volodimirs Zelenskis ir atzinīgi novērtējis vienošanos ar sabiedrotajiem par Eiropas atbalstītu pretballistisko raķešu vairogu kā alternatīvu ASV Patriot sistēmai, taču Ukrainas prezidents uzsvēra, ka Kijivai joprojām ir nepieciešami amerikāņu pārtvērēji šobrīd un gaidāmajā ziemā.
Zelenskis norādīja, ka Ukrainā radītais Freyja aizsardzības projekts tiks izstrādāts nākamo 12 mēnešu laikā. "Viens no galvenajiem veidiem, kā stiprināt mūsu kopējo pozīciju, būtu ziemas pretgaisa aizsardzības raķešu pakete," ierakstā norādīja Zelenskis. "Mēs esam aprēķinājuši, ka šajā paketē vajadzētu būt 100 Patriot raķetēm mēnesī, 300 raķetēm ziemai."
Donalds Tramps ir solījis Ukrainai licenci Patriot raķešu ražošanai, taču, lai gan Kijeva ir pārsteigusi pasauli ar spēju ieviest jauninājumus un mobilizēt pašmāju ieroču ražošanu, pārtvērēju ārkārtējā sarežģītība un ASV apakšuzņēmēju lēnais kritisko detaļu izgatavošanas temps nozīmē, ka ražošana, visticamāk, vēl ir tālu.
Kā raksta Angelique Chrisafis, Ukraina un vēl deviņas valstis, tostarp Lielbritānija, Vācija un Francija, izveidos kopīgu raķešu aizsardzības programmu Eiropai, izmantojot Kijivas pieredzi cīņā pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu vairāk nekā četrus gadus. Pirmdien līderi tikās ar Zelenski sarunās Parīzē.
Lielbritānija pievienojās ES 90 miljardu eiro (77 miljardu mārciņu) atbalsta aizdevuma programmai Ukrainai, kas nozīmē, ka Lielbritānijas uzņēmumi varēs piegādāt vairāk ieročus, ko finansē no šiem līdzekļiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja par ceļvedi, lai Kijeva iegūtu 16 Rafale iznīcinātājus, no kuriem pirmie ir paredzēti, lai "paceltos debesīs" līdz 2028.–2029. gadam. Kijeva iegādāsies arī pirmo jaunās paaudzes SAMP/T pretgaisa aizsardzības vienību partiju, Makrons sacīja Parīzes sanāksmē, "kas papildinās sistēmas, kas tiek piegādātas ar to raķetēm tuvāko nedēļu laikā".
Makrons pirmdien arī norādīja, ka daudznacionālie spēki Ukrainai, kas izvietoti pamiera gadījumā, tuvākajos mēnešos veiks mācības kaimiņvalstīs. Tas "apstiprinās mūsu izvietošanas plānus un parādīs, ka esam gatavi, apņēmīgi un uzticami", sacīja Makrons.
Krievijas spēki otrdien agri uzbruka Ukrainas galvaspilsētai Kijivai ar raķetēm un bezpilota lidaparātiem, izraisot ugunsgrēkus plaši atdalītos pilsētas rajonos, paziņoja augsta ranga amatpersonas. Timurs Tkačenko, galvaspilsētas militārās administrācijas vadītājs, sacīja, ka divas noliktavas tika trāpītas un aizdedzinātas Holosijivas rajonā tieši ārpus pilsētas centra. Mērs Vitālijs Kļičko sacīja, ka automašīnas dega atklātā vietā austrumu priekšpilsētā pēc bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.
Dienvidaustrumu pilsētā Zaporožjē Krievijas bezpilota lidaparāti trāpīja dzīvojamām un citām teritorijām, ievainojot 11 cilvēkus, paziņoja ārkārtas dienesti. Bezpilota lidaparāta uzbrukumā pilsētā pie Harkivas tika ievainoti seši cilvēki, sacīja apgabala gubernators Olehs Sinkhubovs. Krievijas ieceltais Donetskas apgabala vadītājs, kas atrodas Maskavas kontrolē, pirmdien paziņoja, ka Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumos nogalināti astoņi cilvēki, tostarp četru cilvēku ģimene. Reuters norādīja, ka nevarēja patstāvīgi pārbaudīt ziņojumu. Ukraina noliedz, ka uzbruktu civiliedzīvotājiem.
ES un Lielbritānija pirmdien koordinēti noteica sankcijas Krievijai par kiberuzbrukumiem Eiropā, apsūdzot Maskavas FSB izlūkdienestu par iesaisti. Briselē paziņoja, ka nosaka sankcijas deviņiem cilvēkiem un četrām vienībām, kamēr Londona paziņoja, ka pievieno 24 vārdus savam melnajam sarakstam. Starp tiem, kam piemērots aktīvu iesaldēšana un vīzu aizliegumi, bija Krievijas GRU militārās izlūkošanas aģentūras virsnieki un iespējamie "kibernoziedznieki", kas strādā kopā ar Krievijas valsti. ES un Lielbritānija paziņoja, ka nesenais mēģinātais kiberuzbrukums, kas vērsts pret Polijas kritisko infrastruktūru, tostarp elektrotīklu, ir jaunākais šādu soļu virknē, ko veicis FSB Centra 16 spiegošanas centrs. Francijas Ārlietu ministrija piebilda, ka starp sankciju mērķiem ir "grupa, kas apgalvoja, ka veic destabilizējošas darbības pret Parīzes 2024. gada olimpiskajām spēlēm". ES paziņoja, ka "cita starpā Francija, Vācija, Polija, Kipra, Nīderlande, Austrija, Slovākija, Rumānija un Somija ir bijušas mērķos" kampaņā, kas ilgst vairākus gadus.
