Zelenskis lūdz ES papildu 70 miljardus eiro, jo attiecības ar Trampu pasliktinās

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien Briselē, tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) līderiem, lūdza nākamajā gadā nodrošināt Ukrainai papildu 70 miljardus eiro (aptuveni 79 miljardus dolāru), lai valsts varētu turpināt aizsargāties pret Krievijas iebrukumu. Lūgums izskan laikā, kad Kijivas attiecības ar ASV prezidentu Donaldu Trampu ir krasi pasliktinājušās, un Eiropa mēģina demonstrēt vienotību.

Strīds ar Trampu

Attiecības saasinājās pēc tam, kad Tramps atviegloja sankcijas pret Krieviju saistībā ar vienošanos par dīzeļdegvielas piegādi. Pēc Zelenska pavēles Ukrainas spēkiem atsākt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām Tramps šādu rīcību nosauca par kaunu un teica, ka vieglāk vienoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nekā ar Zelenski. Uz jautājumu, vai viņš tiek padarīts par grēkāzi Trampa iekšpolitiskajām problēmām pirms ASV starpvēlēšanām, Zelenskis tikai pasmaidīja. Viņš uzsvēra, ka aizstāv vienīgi Ukrainas un tās iedzīvotāju intereses.

Bažas pastiprina arī traucējumi ASV nodrošinātajā satelītu sistēmā, kas apgrūtinājusi Ukrainas spēju pretoties Krievijas apšaudēm. Ukraina izmanto Īlona Maska uzņēmuma SpaceX sistēmu Starshield kaujas lauka sakariem, vidēja darbības rādiusa triecieniem okupētajās teritorijās un pretdronu aizsardzībai. Masks norādīja, ka uzņēmums traucējumus neizraisīja, bet kāda ASV amatpersona noliedza Trampa iejaukšanos. Zelenskis atzina, ka ātrums vēl nav pilnībā atjaunots, taču tiek atjaunots.

Eiropas reakcija

Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta uzsvēra, ka tagad nav laiks mazināt atbalstu vai sankcijas pret Krieviju. Nīderlandes premjerministrs Robs Jetens atbalstu Ukrainai sauca par būtisku. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apstiprināja, ka 70 miljardu eiro summa jānosedz, un līderi uzdeva Komisijai sagatavot finansēšanas priekšlikumu. Francijas prezidents Emanuels Makrons teica, ka pieprasījums tiks izvērtēts, bet Vācijas kanclers Fridrihs Mercs norādīja, ka ES to apspriedīs līdz gada beigām.

ES šobrīd izmaksā 90 miljardu eiro aizdevuma daļas, kas paredzēts finansējumam līdz 2027. gada beigām. Atkal aktualizējies aicinājums izmantot aptuveni 200 miljardus eiro iesaldēto Krievijas centrālās bankas aktīvu. To atbalsta arī Latvijas premjers Andris Kulbergs, taču Beļģija, kur glabājas lielākā daļa līdzekļu, joprojām iebilst.