Zelenskis mudina NATO nodrošināt pretgaisa aizsardzību pēc intensīviem Krievijas uzbrukumiem
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirms NATO samita Turcijā aicina sabiedrotos piegādāt vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai apturētu Krievijas ballistisko raķešu triecienus. Tikmēr Krievijā pastiprinās degvielas deficīts pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcām.

Krievijas sociālajos tīklos izplatās videokadri, kuros redzami cilvēki stāvam rindās pēc degvielas un kaujoties par ierobežotajiem krājumiem. Šī ir daļa no Ukrainas “ietekmes kampaņas”, kuras mērķis ir piespiest Krieviju uz miera sarunām.
Pirms NATO samita, kas notiks Turcijā, Zelenskis pauda cerību, ka tikšanās nebūs “tukša”. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite aicināja dalībvalstis “pildīt savus pienākumus” un nodrošināt Ukrainai nepieciešamo, lai aizstāvētu tās suverenitāti. Rite uzsvēra, ka Kijeva “maina dinamiku kaujas laukā”, cenšoties apturēt Krievijas sauszemes spēku virzību austrumos.
Krievijas ballistiskās raķetes sagādā Ukrainai nopietnas problēmas. Ukrainas gaisa spēki katru dienu publicē datus par Krievijas palaistajiem ieročiem un pārtvertajiem. Pirmdien gandrīz visus dronus izdevās bloķēt, bet netika pārtverta neviena ballistiskā raķete. Tās lido ar ātrumu vairāki tūkstoši kilometru stundā, un Ukrainai trūkst amerikāņu ražoto Patriot pretgaisa raķešu.
“Ir vienkārši absurdi, ka mūsdienu pasaulē ražošana vēl nav palielināta līdz līmenim, kas patiešām nepieciešams, lai aizsargātu cilvēkus no ballistiskā terora,” sacīja Zelenskis. Viņš aicina Eiropas sabiedrotos nodot Ukrainai savus Patriot raķešu krājumus, argumentējot, ka tās neder glabāšanā, kamēr mirst civiliedzīvotāji. Taču Patriot sistēmu trūkst visā pasaulē, un nav skaidrs, cik daudz būtu nepieciešams, ja Krievija pastiprinātu uzbrukumus.
Zelenskis arī runā par iespēju Ukrainai ražot savus pretgaisa ieročus ar NATO palīdzību. Savukārt Krievijas uzbrukumi norāda, ka Ukrainas dziļie triecieni krēmli satrauc. Krievija apsūdz Ukrainu “terorismā” par naftas pārstrādes rūpnīcu apšaudi ar droniem. Triecieni skāruši Sanktpēterburgu, Maskavu un pat Omsku Sibīrijā, 2500 km no Ukrainas robežas, atklājot Krievijas pretgaisa aizsardzības nepilnības.
Ukrainas droni gandrīz katru dienu triec Krimā – pa armijas loģistiku, naftas rūpnīcām un spēkstacijām, izraisot elektropadeves pārtraukumus, degvielas un pārtikas trūkumu. Viens iedzīvotājs BBC situāciju raksturoja kā “katastrofālu”, atgādinot haotiskos 90. gadus pēc PSRS sabrukuma. Putins lepojas, ka ir izglābis Krieviju no šī haosa, bet tagad karš ienes briesmas līdz pat Maskavai un degvielas normēšanu.
Zelenskis NATO un potenciāli arī Trampam centīsies pierādīt, ka Ukraina ir pagriezusi kara gaitu un tās spiediena kampaņa var piespiest Krieviju uz nopietnām sarunām. Tramps nesen runājis ar Putinu pa telefonu 90 minūtes, dodot iespēju Krievijas līderim izstāstīt savu versiju. Kijeva vēlas ātri izbeigt karu ar “spēku vai diplomātiju” pirms nākamās bargās ziemas, taču tam nepieciešams vairāk pretraķešu, lai aizsargātu pilsētas un civiliedzīvotājus.
/nginx/o/2026/07/06/17768137t1h63ea.jpg)
