Zelenskis nomaina premjerministri un sola tiesībaizsardzības reformas
Jūlija Sviridenko atkāpusies no Ukrainas premjerministres amata, iespējams kļūstot par vēstnieci ASV. Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis par izmaiņām tiesībaizsardzības iestādēs. Ukrainas uzbrukums skāris Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcu Krievijā. Pirmdien Parīzē notiks 'gribētāju koalīcijas' tikšanās par spiedienu uz Krieviju.
Svētdien no Ukrainas premjerministres amata atkāpās Jūlija Sviridenko. Pēc opozīcijas deputāta Jaroslava Žeļezņaka teiktā, viņa, visticamāk, kļūs par Ukrainas vēstnieci ASV. Par jauno premjeru visbiežāk minēts valsts enerģētikas uzņēmuma Naftogaz vadītājs Serhijs Koreckis, bet iespējamo kandidātu vidū ir arī bijušais premjers un pašreizējais enerģētikas ministrs Deniss Šmihals, kā arī aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs.
Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina maina savu politisko stratēģiju un piedāvājis Sviridenko vadīt "jaunu, svarīgu jomu" attiecībās ar galveno starptautisko partneri. Tai pašā laikā viņš solīja izmaiņas arī tiesībaizsardzības iestāžu augstākajos amatos. Tas notiek pēc NATO samita Ankarā, kur bija jūtama attiecību atkušana ar Donalda Trampa administrāciju, bet ASV prezidents solīja Ukrainai licenci ražot Patriot pretgaisa aizsardzības raķetes.
Pēdējā gada laikā Ukrainu satricinājis lielākais korupcijas skandāls, kas izraisīja ietekmīgā prezidenta administrācijas vadītāja atkāpšanos. 2025. gadā Zelenskis izraisīja protestus, mēģinot atņemt neatkarību pretkorupcijas iestādēm, bet bija spiests atkāpties.
Ukrainas uzbrukums skāris Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcu Krievijas Samaras apgabalā. Miris viens cilvēks, bet gubernators Vjačeslavs Fedoriščevs paziņoja, ka bērns ir viens no trim ievainotajiem. Ukrainas dronu uzbrukumu dēļ Krievija bija spiesta apturēt kuģošanu Azovas jūrā pēc tam, kad nedēļas laikā mērķēti 90 kuģi. Ukrainas bezpilota spēku komandieris Roberts Brovdi svētdien paziņoja, ka viņa vienības nakts laikā skārušas 10 tankkuģus un četras prāmjus, kā arī lielo Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcu. Viņš piebilda, ka notikuši vairāki triecieni elektrostacijām okupētajā Krimā.
Pirmdien Parīzē tiksies "gribētāju koalīcija" — Ukrainas sabiedrotie, lai apspriestu spiediena palielināšanu uz Krieviju, lai beigtu karu, kas ilgst vairāk nekā četrus gadus. Francijas prezidents Emanuels Makrons Ankarā paziņoja, ka samitā atklās jaunas aizsardzības iniciatīvas un kopīgas militārās mācības. Sanāksmē runās arī par Krievijas ēnu flotes apkarošanu, jaunām militārām spējām Ukrainai, aizsardzības nozares mobilizāciju un dziļāku operatīvo sadarbību. Gaidāma Lielbritānijas premjera Kīra Stārmera, ES līderu Urzulas fon der Leienas un Antoniu Koštas klātbūtne. Koalīcijai pievienojušās Moldova un Ziemeļmaķedonija.
Volodimirs Zelenskijs raksturoja mirušo ASV senatoru Lindsiju Greiemu kā "patiesu brīvības aizstāvi". Greiems, 71 gadu vecs, nomira sestdien, iespējams, no masīvas sirdslēkmes. Viņš tikko bija atgriezies no Ukrainas un bija stingrs atbalstītājs cīņā pret Vladimira Putina iebrukumu. Piektdien Greiems paziņoja par vienošanos ar Trampa administrāciju par sankciju paketes virzīšanu pret Krieviju.
Svētdien Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievijas dronu un raķešu uzbrukuma vilnis nogalināja četrus cilvēkus. Trīs gāja bojā Dņipropetrovskas apgabalā, tostarp divi triecienā "rūpnieciskajam uzņēmumam" Krivijrihā. Atsevišķs dronu uzbrukums Hersonā nogalināja 48 gadus vecu vīrieti. Tikmēr Krievijas amatpersonas paziņoja, ka Ukrainas triecienos okupētajā Zaporižjas apgabalā gājuši bojā četri cilvēki.
