Zelenskis: novembrī atsāks trīspusējās miera sarunas ar ASV un Krieviju

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien, 26. oktobrī, intervijā paziņoja, ka novembrī notiks trīspusēja Ukrainas, ASV un Krievijas tikšanās, kuras mērķis ir atjaunot apstājušās Krievijas un Ukrainas miera sarunas par kara izbeigšanu. Tas ir svarīgi, jo sarunas pašlaik ir iesaldētas, bet karš turpinās ar intensīviem uzbrukumiem abās pusēs.

„Mēs esam gatavi runāt. Ja tas ir teritoriāls jautājums, tas jārisina vadītāju līmenī. Pārējie jautājumi ir tehnisko grupu kompetencē. Tāpēc to visu var apspriest novembrī,” sacīja Zelenskis. Viņš atkārtoti aicināja uz savu tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, jo uzskata, ka tikai Putins Krievijā var pieņemt būtiskus lēmumus kara beigšanai. Zelenskis arī norādīja, ka trīspusējās sarunās Ukraina neapspriedīs savu bruņoto spēku ierobežojumus vai uzspiestu neitralitāti pēc kara. Kijiva jau ilgi cenšas iestāties NATO, lai gan daži alianses dalībnieki to nevēlas.

Starshield un brīdinājumi par raķešu triecieniem

Pēc Zelenska teiktā, ASV brīdinājumi par gaidāmajiem Krievijas ballistisko raķešu triecieniem, kas ir svarīgi Ukrainas pretgaisa aizsardzībai, ir pilnībā atjaunoti. Televīzijas kanālam TSN viņš stāstīja, ka SpaceX satelītinterneta sistēma Starshield kopš sestdienas agra rīta darbojas ar ātrumu līdz 420 km/h, pēc tikšanās ar ASV īpašo sūtni Stīvu Vitkofu Oslo. Starshield darbība oktobra sākumā tika ierobežota, kamēr Vašingtona izdarīja diplomātisku spiedienu uz Kijivu.

ASV mēģina panākt, lai Ukraina pārtrauc uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, jo, pēc Vašingtonas domām, tie paaugstina enerģijas cenas. Zelenskis vairākkārt teicis, ka Kijiva apturēs triecienus tikai tad, ja Maskava pārtrauks sist pa Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, ja ASV ļaus izmantot Starshield Krievijas teritorijā ballistisko raķešu izpletņu vietu noteikšanai vai ja piegādās Patriot raķetes.

Uzbrukumi pēdējā nedēļā

Zelenskis norādīja, ka nedēļas laikā Krievija Ukrainai trāpījusi ar aptuveni 1600 vadāmajām bumbām, 48 dažāda veida raķetēm, tostarp ballistiskajām, un gandrīz 2300 triecienu droniem. Viņš aicināja Rietumu sabiedrotos paātrināt pārtvērēju piegādes.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās droni trāpījuši kravas kuģim, kas devās uz Čornomorskas ostu, un citam kuģim ceļā uz Odesu, apgalvojot, ka tie apgādāja Ukrainas armiju. Naktī Krievija trāpījusi arī loģistikas objektiem Harkivā. Aģentūra Reuters šos ziņojumus nevarēja apstiprināt.

Ukrainas dronu uzbrukumā Krievijas pierobežas pilsētai Belgorodai naktī gāja bojā trīs cilvēki un 13 guva ievainojumus, paziņoja vietējās varas iestādes. Vēlāk dienā cits drona trieciens nogalināja vēl vienu cilvēku. Gubernators Aleksandrs Šuvajevs norādīja, ka cieši 30 daudzdzīvokļu ēkas.

Vēlēšanas Bulgārijā

Bulgārijas prezidenta vēlēšanas svētdien beigušās bez skaidra rezultāta, un valsts galvu noskaidros otrajā kārtā. Negaidīti spēcīgu rezultātu uzrādījis prorietumnieciskās reformistu opozīcijas kandidāts Andrejs Gjurovs, kurš cīnīsies pret amatā esošo kreiso prezidenti Ilianu Jotovu. Jotova iebilst pret militāro palīdzību Ukrainai un atbalsta dialogu ar Krieviju, bet Gjurovs bieži paudis stingru atbalstu Kijivai.