svētdiena, 2026. gada 23. augusts
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

UkrainaPublicēts: 2026. gada 23. augusts 17:42

Zelenskis: Putins var mobilizēt vēl 300 000 karavīru pēc Krievijas vēlēšanām

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievija pēc septembra parlamenta vēlēšanām plāno iesaukt vēl 300 000 karavīru, kā daļu no plašākas mobilizācijas kampaņas. Vienlaikus viņš brīdināja par jaunu ziemas triecienu vilni pret Ukrainas energosistēmu un $27 miljardu aizsardzības finansējuma deficītu.

Foto: The Moscow Times

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien paziņoja žurnālistiem, ka, pēc Kijivas rīcībā esošās informācijas, Krievija plāno iesaukt vēl 300 000 karavīru pēc parlamenta vēlēšanām, kas Krievijā notiks 18.–20. septembrī. Zelenskis norādīja, ka Maskavas kopējais mērķis līdz 2027. gadam varētu būt sasniegt 500 000 iesaukto — tā dēvēto "perifēro mobilizāciju", kas galvenokārt skars attālākus Krievijas reģionus, nevis lielās pilsētas. Viņaprāt, Krievijai šo procesu pilnībā noslēpt neizdosies.

Cīņas Donbasā turpinās

Krievijas spēki turpina virzīties uz priekšu Donbasa reģionā, cenšoties ieņemt tā vēl nekontrolētās daļas. Sīvas kaujas norisinās ap stratēģiski nozīmīgo Kostjantinivkas pilsētu, kur, pēc Zelenska teiktā, Krievija cieš "maksimāli" lielus zaudējumus savā virzībā uz Ukrainas tā dēvēto cietokšņu joslu austrumos. Vienlaikus Zelenskis atzinīgi novērtēja Ukrainas spēku nesenos panākumus valsts dienvidaustrumos, piebilstot, ka 2026. gadā Krievijas okupētās un Ukrainas atbrīvotās teritorijas apjoms būšot aptuveni vienāds.

Trūkst gaisa aizsardzības sistēmu

Krievija pastiprina savu ofensīvu ar arvien intensīvākiem gaisa uzbrukumiem Ukrainas pilsētām, ko sarežģī kritisks ASV ražoto "Patriot" pretraķešu iznīcinātāju trūkums. Zelenskis norādīja, ka 2026. gadā Ukraina saņems ap 264 šādus pārtvērējus — ievērojami mazāk nekā 2025. gadā (364) un 2023. gadā (675). Viņš arī minēja, ka Krievija tiecas sasniegt spēju saražot līdz 1300 ballistisko raķešu gadā.

Ukraina savukārt vasarā ir pastiprinājusi bezpilota lidaparātu triecienus pret Krievijas ekonomisko infrastruktūru, tostarp naftas pārstrādes rūpnīcām un tiešsaistes mazumtirgotāju noliktavām. Krievijas prezidents Vladimirs Putins sestdien paziņoja, ka Kijiva ar šiem triecieniem ir atvērusi "Pandoras lādi", solot triecienus Ukrainas "visjutīgākajām" ekonomikas nozarēm.

Gaidāma smaga ziema un finansējuma deficīts

Zelenskis brīdināja, ka Ukrainu gaida vēl viena smaga ziema ar Krievijas triecieniem pret energosistēmu, tāpēc gaisa spēki šai sezonai lūguši 360 pretraķešu pārtvērējus. Viņš minēja panāktu vienošanos ar Franciju par vismaz vienu SAMP/T pretgaisa sistēmu šogad, kā arī ar Vāciju — par aptuveni 600 PAC-2 un PAC-3 pārtvērēju piegādi līdz 2028. gadam. Zelenskis arī norādīja, ka Ukrainas aizsardzības budžetā šogad izveidojies 27 miljardu dolāru deficīts, ko izraisījuši lielāki nekā paredzēts izdevumi gada pirmajā pusē — 2027. gada normālam sākumam nepieciešami vismaz 8 miljardi dolāru, bet algām un citiem maksājumiem vēl aptuveni 20 miljardi dolāru.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā