Zelta cena Latvijā mudina pārdot, taču pirkšana joprojām dominē

Valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējs "Tavex" ziņo, ka šogad ievērojami pieaudzis to darījumu skaits, kuros iedzīvotāji uzņēmumam pārdod zelta stieņus un monētas — pieaugums sasniedzis 52%. Tomēr zelta pirkšana joprojām krietni apsteidz pārdošanu — uz katru pārdošanas darījumu nākas aptuveni 9,5 pirkuma darījumi.

Pārdod galvenokārt vecākus uzkrājumus

Lielākā daļa uzņēmumam pārdotā zelta ir iegādāta pirms vairākiem gadiem vai pat vairāk nekā desmit gadu laikā. Aptuveni 86% no šogad atpirktajiem stieņiem un monētām pirkti laikposmā no 2007. līdz 2023. gadam. Šajā laikā zelta cena atkarībā no konkrētā iegādes gada pieaugusi no 2,2 līdz pat sešām reizēm.

"Tavex" Dīlinga departamenta vadītājs Jānis Astičs skaidro, ka piemēram, 2020. gadā par 1700 eiro iegādāts zelta stienis vai monēta šobrīd tiek atpirkts jau par aptuveni 3800 eiro.

Investoru skaits turpina augt

Pēc Astiča teiktā, augstā cena mudina daļu iedzīvotāju fiksēt peļņu, tomēr nav vērojama masveida atteikšanās no zelta īpašumtiesībām. Gluži pretēji — zelta investoru skaits šogad pieaudzis par 5%, kas, pēc viņa domām, liecina, ka Latvijas sabiedrība fizisko zeltu aizvien vairāk uztver kā ilgtermiņa ieguldījumu, nevis īstermiņa spekulāciju.

Pieaudzis arī pieprasījums pēc juvelierizstrādājumu izpirkšanas — visbiežāk 585. proves zelta rotu izpirkšanas darījumu skaits audzis par 48%, bet izpirktā sudraba apjoms palielinājies vairāk nekā 2,6 reizes.

Uzņēmuma finanšu rādītāji

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem, "Tavex" 2025. gadā strādāja ar 53,83 miljonu eiro apgrozījumu un guva 2,49 miljonu eiro peļņu. Uzņēmums Latvijā reģistrēts 2002. gadā ar 35 500 eiro pamatkapitālu un pieder Igaunijā reģistrētajai "Tavex Group".