Zelta cena nokritusies līdz trīsarpus mēnešu zemākajam līmenim

Zelta cena pasaules tirgū piektdien noslīdējusi par 1% un nokritusies līdz 3980,4 dolāriem par unci. Cenu kritums skāris arī citu dārgmetālu — sudraba cena samazinājusies par 3,6% un sasniegusi 50,5 dolārus par unci. Ja tendence saglabāsies, zelta cena oktobrī mēneša izteiksmē kritīsies jau otro mēnesi pēc kārtas.

Kas spiež cenu uz leju

Analītiķi izceļ divus faktorus, kas negatīvi ietekmē zelta cenu: jaunākos ASV ekonomikas izaugsmes datus un inflācijas pieaugumu valstī.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 3,4%. Tas ir straujāks kāpums nekā iepriekšējā ceturksnī, kad aprīlī–jūnijā pasaules lielākās ekonomikas izaugsme bija 2,2%. Ekonomisti bija prognozējuši, ka trešajā ceturksnī IKP pieaugs par 3%.

Tikmēr gada inflācija ASV palielinājusies līdz 3,7%, bet iepriekšējos divos mēnešos tā bija 3,4%. Šie dati stiprinājuši pieņēmumu, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), valsts centrālā banka, tuvākajā laikā varētu celt bāzes procentu likmi.

Kāpēc likmes ietekmē zeltu

Analītiķi skaidro, ka augstākas procentu likmes parasti mazina zelta pievilcību. Dārgmetāls nenes procentu ienākumus, tāpēc procentus nesoši ieguldījumi kļūst salīdzinoši pievilcīgāki.

Prognozes nākamgad

Vienlaikus eksperti norāda, ka zelta cena nākamgad varētu atkal augt līdz 5000 dolāriem par unci vai pat augstāk. Viņi pieļauj, ka FRS laika gaitā būs spiesta samazināt bāzes likmi, bet inflācija vairs neradīs problēmas ekonomikai.