Ziemeļkoreja ar Krievijas atbalstu pilnveido ballistiskās raķetes un sāk masveida dronu ražošanu
Ziemeļkoreja turpina uzlabot ballistiskās raķetes un uzsākusi uzbrukuma dronu masveida ražošanu, galvenokārt pateicoties sadarbībai ar Krieviju, vēsta The New York Times. Dienvidkoreja savukārt pirmoreiz izmēģinājusi savu hiperskaņas ballistisko raķeti.
Ziemeļkoreja modernizē savus bruņotos spēkus un ieročus ar Krievijas palīdzību, un tā ir pirmā lielā ziņa par šo tēmu, ko publicējis laikraksts The New York Times. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Phenjana un Maskava atjaunojušas militāro sadarbību: krievi dalās ar savu pieredzi un attīstības rezultātiem, bet apmaiņā saņem karavīrus, strādniekus un ieročus.
Raķešu izmēģinājums
Oktobra sākumā Ziemeļkoreja izmēģināja taktisko ballistisko raķeti, kas, pēc Phenjanas apgalvojuma, spēj nest kodolgalviņu. Dienvidkoreja un Japāna lēsa, ka raķete nolidoja aptuveni 700 kilometru, savukārt Ziemeļkoreja norādīja uz 1000 kilometru darbības rādiusu.
Piecas dienas pēc šī izmēģinājuma Dienvidkoreja pirmo reizi izmēģināja pati savu hiperskaņas ballistisko raķeti, kam klāt bija prezidents Lī Dzjemjuns. Laikraksts to vērtē kā zīmi, ka Seula kļūst arvien nemierīgāka par straujo Ziemeļkorejas raķešu tehnoloģiju attīstību.
Krievijas devums
Analītiķis Antons Ponomarenko norāda, ka Phenjanai ir pieejami Krievijas dati par ieroču pielietojumu kaujas apstākļos un atgriezeniskā saite. Tas ļāvis uzlabot ieroču precizitāti un manevrētspēju, tāpēc draudi Dienvidkorejai kļuvuši būtiskāki. Krievija palīdzējusi arī izstrādāt Ziemeļkorejas bezpilota sistēmas un nodrošināt to masveida ražošanu.
NYT skaidro, ka Phenjana no kara Ukrainā un Tuvajos Austrumos mācījusies: lēti droni var pārslogot dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Pagājušajā mēnesī notikušajās mācībās dronu bars uzbruka mērķa salai, vienlaikus no dažādiem virzieniem trāpīja spārnotās un ballistiskās raķetes. Laikraksts uzskata, ka šāda taktika galu galā piespiedīs Dienvidkoreju un tās sabiedrotos pārveidot gaisa aizsardzību, kas izmaksās ļoti dārgi.
Iepriekšējie ziņojumi
Bloomberg šā gada septembrī vēstīja, ka Krievija iesaista Ziemeļkorejas pilsoņus kara dronu ražošanā, tostarp Alabugas objektos Tatarstānā. Krievijas militārajās rūpnīcās, domājams, strādā līdz 25 000 ziemeļkorejiešu. Turklāt Rietumkrievijā sācis izvietoties Ziemeļkorejas raķešu spēku bataljons, kuru varētu apbruņot ar 120 ballistiskajām raķetēm un sešiem palaišanas iekārtām triecieniem pret Ukrainu.
Ukrainska Pravda iepriekš ziņoja, ka augustā Krievija lūgusi Ziemeļkorejai piegādāt KN-30 ballistiskās raķetes. Šā gada jūnijā Ziemeļkoreja paziņoja par modernizētas 240 mm vairākkārtējās palaišanas raķešu sistēmas, taktiskās ballistiskās raķetes un 155 mm tālās darbības artilērijas šāviņa izmēģinājumu.
