Ziemeļkoreja izmēģinājusi no zemūdenēm palaižamas spārnotās raķetes
Ziemeļkoreja paziņojusi, ka trešdien Austrumu jūrā veikusi divu veidu zemūdenēs bāzētu stratēģisko spārnoto raķešu izmēģinājumu. Tas notika pēc nedēļām ilgas saspīlējuma pieauguma ar Dienvidkoreju pēc mīnas sprādziena uz robežas.
Ziemeļkoreja izmēģinājusi divu veidu no zemūdenēm palaižamas stratēģiskās spārnotās raķetes, ceturtdien ziņoja valsts ziņu aģentūra KCNA. Pēc aģentūras teiktā, raķetes trešdien tika palaistas Austrumu jūrā, ko dēvē arī par Japāņu jūru, un tās neesot radījušas nekādu negatīvu ietekmi uz kaimiņvalstu drošību. Izmēģinājums notika pēc vairākām nedēļām ilga saspīlējuma starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, kas izcēlies pēc mīnas sprādziena stipri nocietinātajā robežjoslā starp abām valstīm.
Kas notika pirms tam
Sprādziens 21. septembrī notika Seulas kontrolētajā demilitarizētās zonas (DMZ) daļā, un tajā cieta trīs Dienvidkorejas karavīri. Kopš tā laika abas valstis izmēģina uzlabotas raķešu tehnoloģijas. Oktobrī Ziemeļkoreja veikusi vairākus ballistisko raķešu izmēģinājumus, pēdējo — pirmdien. Dienvidkoreja pagājušajā nedēļā izmēģināja savu pirmo pašu izstrādāto hiperskaņas raķeti, dažas dienas pēc tam, kad Phenjana paziņoja par mākslīgā intelekta atbalstītas vidēja darbības rādiusa hiperskaņas raķetes palaišanu.
Ko paziņo KCNA
Aģentūra norādīja, ka izmēģinājuma mērķis bija pārbaudīt zemūdens kaujas sistēmu pašreizējo gatavību, un tas bijis arī flotes mācības. Pēc KCNA teiktā, tests apliecinājis DPRK, tas ir, Ziemeļkorejas, atturēšanas spēju augsto drošumu. Publicētajās fotogrāfijās redzama raķete, kas vertikāli izlido no jūras, atstājot biezu dūmu strūklu, kā arī šāviņš, kas, šķiet, izlido 45 grādu leņķī.
Eksperta vērtējums
Korejas Nacionālās apvienošanās institūta pārstāvis Hongs Mins aģentūrai AFP sacīja, ka spēja palaist raķetes no zemūdenēm divos leņķos ir taktiski nozīmīga. Pēc viņa teiktā, vertikāla palaišana ļauj raķetei strauji pacelties un tad nolaisties uz mērķi, potenciāli palielinot darbības rādiusu, bet palaišana leņķī ļauj raķetei lidot zemāk jau no sākuma, tāpēc to grūtāk pamanīt un pārtvert pretraķešu aizsardzības sistēmām.
Ziemeļkoreja pēdējos gados vairākkārt palaidusi raķetes no zemūdenēm, taču tās jūras bāzēto raķešu iespējas joprojām nav skaidras. Pierādīta spēja palaist ballistiskās raķetes no zemūdenēm paceltu valsts arsenālu jaunā līmenī, ļaujot to izmantot tālu ārpus Korejas pussalas un nodrošinot atbildes sitiena iespēju. Abas Korejas tehniski joprojām atrodas kara stāvoklī, jo konflikts 1953. gadā beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.
