Ziemeļu Investīciju bankas vadītājs: Latvijas un reģiona ekonomika stagnē jau vairākus gadus
Ziemeļu Investīciju bankas (NIB) prezidents sacījis, ka Latvijā un vairākās citās reģiona valstīs vērojama ilgstoša ekonomiskā stagnācija, neraugoties uz atsevišķu ceturkšņu pozitīviem IKP rādītājiem.

Ziemeļu Investīciju bankas (NIB) vadītājs intervijā norādījis, ka Latvijas un vairāku citu reģiona valstu ekonomikas piedzīvo stagnāciju jau vairākus gadus. Viņš uzsvēra, ka nelieli iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumi – 0,5%, 1% vai 1,5% – nav būtiski, ja tie nav konsekventi. Šajā pasaules daļā konsekventas izaugsmes trūkst, un relatīvi labāk nekā pārējām Baltijas valstīm klājas Lietuvai.
Lai gan pēdējo ceturkšņu rādītāji dažās reģiona valstīs ir pozitīvāki, NIB prezidents brīdināja, ka lielu daļu var veidot īstermiņa faktori, piemēram, novirzīts patēriņš, kas ilgtermiņā neveicina izaugsmi. Viņš arī atgādināja, ka gandrīz visas bankas un institūcijas, kas veido ekonomikas prognozes, tās ir samazinājušas Tuvo Austrumu krīzes dēļ.
Pēc Kīsveka teiktā, krīzes kļuvušas biežākas – tagad tās notiek ik pēc dažiem gadiem, nevis reti. Tas rada spiedienu uz cilvēku nākotnes gaidām un samazina vēlmi ieguldīt, jo uzņēmumi nereti atliek investīcijas, gaidot situācijas nostabilizēšanos.
Eiropa kopumā bijusi pārāk lēna, lai reaģētu uz “modinātājzvaniem” – gan karu Ukrainā, gan ASV politikas izmaiņām. Tomēr Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā redzami “pozitīvi zaļie asni”: pieaugusi vienotība augstākajā politiskajā līmenī, aizsardzībā, kā arī privātajā sektorā, kas uzņemas lielāku iniciatīvu reģionālās savienojamības jomā.
NIB vadītājs uzsvēra, ka daudz jāmācās no Ukrainas, kas, neskatoties uz karu, spēj ieviest inovācijas daudz vairāk nekā Eiropa miera apstākļos. NIB ir starptautiska finanšu institūcija, kuras īpašnieki ir astoņas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis.

