pirmdiena, 2026. gada 3. augusts
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 3. augusts 18:55

Zinātnes finansējuma samazināšana iedragās Lielbritānijas starptautisko lomu, brīdina zinātnieki

Zinātnieki un akadēmiķi vēstulēs 'The Guardian' brīdina, ka Lielbritānijas lēmumi samazināt finansējumu tādiem projektiem kā Lovela teleskops un LHCb apdraud valsts zinātnes līderpozīcijas un starptautisko sadarbību.

Foto: The Guardian Science

Zinātnieki un akadēmiķi laikrakstā 'The Guardian' publicētās vēstulēs pauduši bažas, ka Lielbritānijas zinātnes finansējuma samazināšana nodarīs ilgtermiņa kaitējumu valsts starptautiskajai reputācijai un pētniecības spējām.

Viena no vēstulēm vērš uzmanību uz lēmumu no 2028. gada marta pārtraukt finansēt Lovela teleskopu. Kā norāda emeritētais profesors Džordžs Kīlders Mailijs, mūsdienu astronomija vairs nav tikai fizika – tā apvieno fiziku, ķīmiju, bioloģiju un skaitļošanu, lai izprastu Visuma attīstību. Radioteleskops, kas atrodas Džodrellas bankas observatorijā, ir bijis nozīmīgs garās bāzes radiointerferometrijas attīstībā, ļaujot savienot teleskopus virtuālā tīklā visā tūkstošiem kilometru. Tā izslēgšana no šī tīkla mazinātu iespēju iegūt radio attēlus ar asumu, kas līdzinās Habla kosmiskā teleskopa sniegtajiem. Tāpat Lovela teleskops kalpo kā zinātnes diplomātijas instruments un Lielbritānijas līderības simbols.

Cits autors, Maks Fosters, atgādina, ka šāda īstermiņa pieeja zinātnes finansējumam aizsākās jau Mārgaretas Tečeres laikā. Viņš 1980. gadu beigās strādāja par ekonomikas padomnieku valdības zinātnes jautājumos un iebilda pret pētniecības vērtēšanu tikai pēc publicēto rakstu un citējumu skaita. Pēc viņa domām, nav metodes, kā objektīvi noteikt, kuri pētījumi nesīs ekonomisku labumu, un pārmērīgs spiediens publicēt daudz un ātri kaitē pētniecības kvalitātei.

Trešajā vēstulē Duglass Kels norāda, ka Apvienotās Karalistes Pētniecības un inovācijas organizācijas (UKRI) budžets līdz 2030. gadam varētu sasniegt 10 miljardus mārciņu, taču lielākā daļa pieauguma attiecas uz inovāciju atbalstu uzņēmumiem, nevis pētniecības padomēm. Viņš lēš, ka reālais pētniecības padomju finansējums kopš 2011. gada samazinājies par 40–50%, bet universitāšu pieaugošais pieskaitāmo izmaksu īpatsvars vēl vairāk samazina faktisko zinātnes darbu.

Ceturtā vēstule, ko parakstījusi Paula Kolinsa no CERN, pievēršas LHCb eksperimenta jaunināšanas finansējuma atcelšanai. Šī jaunināšana ir daļa no Eiropas daļiņu fizikas stratēģijas, un Lielbritānija tajā ilgi bijusi vadošā loma. Kolinsa norāda, ka finansējuma atsaukšana šokējusi starptautiskos partnerus, apdraud pēcdoktorantu un doktorantu iespējas, kā arī kavē tehnoloģiju attīstību. Šis ieguldījums veido mazāk nekā 0,05% no Lielbritānijas ikgadējā 10 miljardu mārciņu pētniecības budžeta, tāpēc tiek cerēts, ka finansējums tiks ātri atjaunots.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā