Zinātnes finansējums Latvijā: kritika par valsts pētījumu programmām un bažas par politiskiem uzbrukumiem
Latvijā šogad vēlāk – novembra beigās vai decembra sākumā – paziņos Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas rezultātus, vērtēšanā ieviešot papildu soli. Zinātnieki norāda arī uz Valsts pētījumu programmas trūkumiem, jo daļa projektu nav īsti pētniecība.
Latvijā šogad vēlāk nekā ierasts – novembra izskaņā vai decembra sākumā – paziņos Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) rezultātus. Tā ir viena no divām galvenajām valsts zinātnes finansēšanas programmām, un kavēšanos izraisījis gan rekordliels pieteikumu skaits, gan jauns vērtēšanas solis. Zinātnieki cer, ka izmaiņas pasargās konkursa uzvarētājus no politiķu mēģinājumiem pētījumus vērtēt otrreiz.
Jauns vērtēšanas solis
FLPP šogad piešķirti 18 miljoni eiro. Starptautiskie vērtētāji apstiprina tikai aptuveni desmit procentus no pieteiktajiem projektiem, un zinātnieki paši izvēlas pētāmo tēmu. Pērn pēc rezultātu publiskošanas toreizējā opozīcijas deputāte, tagadējā izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) Saeimas sēdē pieprasīja konkursa rezultātus pārvērtēt. Atsevišķu sociālo un humanitāro pētījumu lietderību apšaubīja arī "Apvienotā saraksta" politiķi un tagadējais Valsts kancelejas vadītājs Kaspars Gorkšs. Latvijas Kultūras akadēmijas zinātņu prorektore Anda Laķe baidās, ka tas atkārtosies. Lai to mazinātu, ieviestas ekspertu paneļdiskusijas, kurās starptautiskie vērtētāji salāgo savus vērtējumus.
Valsts pētījumu programmas problēmas
Valsts pētījumu programmā (VPP) pētāmo tēmu nosaka valsts vai ministrijas. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis norāda, ka dažkārt tiek finansēta jau zināmā apkopošana vai produkta izstrāde, piemēram, pavasarī izsludinātais mākslīgā intelekta risinājuma projekts dokumentu aizpildei.
- gadā VPP demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem atvēlēja 600 tūkstošus eiro. Latvijas Universitātes profesores Zaigas Krišjānes vadītajā projektā tika sagatavoti seši dokumenti ar ieteikumiem, tostarp atbalstīt jaunās ģimenes. Tautas ataudzes stratēģijas veidotājs Imants Parādnieks atzina, ka šos padomus izmantoja maz vai nemaz.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders norādīja, ka rezultātu izmantošana atkarīga no pasūtītāja un apstākļiem. Ministrija iesaka jau sākumā kopīgi definēt pētāmo problēmu. Nav zināms, vai valdības paredzētā izdevumu griešana skars zinātni.
