Zinātnes jaunumi: iespējama tumšās matērijas pēda, saaistīti bozoni un rauga ķieģeļi Marsam
Ars Technica apkopojusi septembra interesantākos zinātnes atklājumus — no iespējamas tumšās matērijas pazīmes ASV detektorā līdz senu cilvēku iespējamai apreibinošu vielu lietošanai pirms 25 000 gadiem.
Tumšās matērijas mājiens
LUX-ZEPLIN detektorā, kas atrodas dziļi bijušā zelta raktuvē Dienviddakotā, fiziķi reģistrējuši neparastu signālu, kas varētu liecināt par tumšās matērijas daļiņu — tā saukto vāji mijiedarbīgo masīvo daļiņu (WIMP) — sadursmi ar ksenona atomkodolu. Rezultāti prezentēti TeV daļiņu astrofizikas konferencē Japānā un iesniegti recenzēšanai žurnālā Physical Review Letters, taču pētnieki uzsver, ka signāls ir pārāk vājš, lai to uzskatītu par apstiprinātu atklājumu, un varētu izrādīties statistiska nejaušība. Datus turpina vākt arī Itālijā esošais XENONnT detektors un Ķīnā tapšanā esošais PandaX.
Saaistīti bozoni Lielajā hadronu paātrinātājā
CERN ATLAS eksperimenta fiziķi žurnālā Physical Review Letters ziņojuši par kvantu saaistes novērošanu Z bozonu pāros — tā esot visaugstākās enerģijas saaiste, kāda līdz šim fiksēta. Pētnieki rekonstruējuši elektronu un mионu izlidošanas leņķus, lai noteiktu sākotnējo Z bozonu spinus. 2023. gadā līdzīgi pierādījumi tika atrasti kvarku pāriem, kas liecina, ka lielie paātrinātāji varētu kalpot par instrumentu kvantu fizikas pamatparādību izpētei.
Rauga ķieģeļi mājoklim uz Marsa
Honkongas inženieri izstrādājuši maisījumu no marsiešu iežu imitācijas, želatīna un īpaša rauga, kas pārklāts ar gliemežvāku līmvielām līdzīgām olbaltumvielām. Žurnālā Chem Circularity aprakstītais materiāls pēc 3D drukāšanas simulētos Marsa apstākļos sacietē porainā, vieglā putā ar spiedes izturību līdz 12 megapaskāliem — pietiekami, lai uz Zemes uzbūvētu viena vai divu stāvu ēku, bet uz Marsa, kur gravitācija ir trīsreiz mazāka, iespējams daudz augstākas konstrukcijas.
Apreibinošas vielas akmens laikmetā
Griffith universitātes arheologi žurnālā Science Advances apraksta divus Sulavesi salā atrastus seno mednieku-vācēju skeletus ar raksturīgām rievām zobos, kas liecina, ka cilvēki jau pirms aptuveni 25 000 gadu košļājuši beteļa riekstus. Pētnieki secina, ka rieksti varēja kalpot gan kā vieglas apreibinošas vielas avots, gan kā dabisks pretsāpju līdzeklis zobu sāpēm, taču ilgstoša lietošana pakāpeniski sabojājusi zobus.
