Zinātnieces: Baltijas jūrā parādoties lielajām aļģēm, nav jāuztraucas
Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieces skaidro, ka lielās aļģes Baltijas jūras piekrastē ir dabas norma un pilda būtiskas ekoloģiskas funkcijas, nevis problēma peldētājiem. Tās veido zemūdens dzīvotnes un uztur jūras ekosistēmas līdzsvaru.
Kad vasarā jūrā sastopamas biezas lielo aļģu sanesas, daudziem peldētājiem tas var šķist nepatīkami vai pat mulsinoši. Tomēr Latvijas Hidroekoloģijas institūta speciālistes uzsver, ka šīm aļģēm ir ļoti liela nozīme jūras dabiskajā līdzsvarā un to klātbūtne liecina par veselīgu ekosistēmu, nevis par kādu vides problēmu.
Aļģu loma jūras dzīvē
Institūta vadošā pētniece, hidrobioloģe Ingrīda Andersone un zinātniskā asistente Anete Fedorovska raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja, ka lielās aļģes veido plašas zemūdens pļavas, kas kalpo kā patvērums un dzīves telpa daudzām jūras sugām. Šajās aļģu pļavās zivis atrod piemērotas vietas nārstam, tāpēc aļģu klātbūtne tieši ietekmē zivju populāciju atjaunošanos.
Papildus tam aļģes veic vairākas svarīgas ekoloģiskas funkcijas — tās filtrē jūras ūdeni, palīdzot uzturēt tā kvalitāti, un fotosintēzes procesā ražo skābekli, kas nepieciešams pārējiem jūras organismiem. Vienlaikus aļģes ir arī nozīmīgs barības avots dažādiem jūras iemītniekiem, tādējādi veidojot pamatu plašākai barības ķēdei.
Kāpēc nav jāuztraucas
Pētnieces norāda, ka, lai gan aļģu klātbūtne piekrastē var traucēt ērtai peldēšanai, tā nav uzskatāma par negatīvu parādību. Gluži pretēji — lielo aļģu izplatība liecina par to, ka jūras ekosistēma funkcionē, kā tai pienākas, un pilda savu dabisko lomu piekrastes bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā.
