Zinātnieki ar MI palīdzību pirmoreiz radījuši jaunus vīrusus
Stenforda Universitātes un Arc Institute pētnieki, izmantojot divus specializētus mākslīgā intelekta modeļus, pirmo reizi vēsturē radījuši jaunus vīrusus. Delfi kolumnists Māris Zanders atgādina, ka šāda tehnoloģija, tāpat kā cirvis, var kalpot gan labam, gan ļaunam mērķim.
Šovasar plašāku uzmanību izraisīja ziņa, ka Stenforda Universitātes un "Arc Institute" zinātniekiem, izmantojot divus specializētus mākslīgā intelekta modeļus, pirmoreiz vēsturē izdevies radīt jaunus vīrusus. Atklājums 6. augustā tika publicēts žurnālā "Science".
Kolumnists Māris Zanders savā rakstā šo notikumu salīdzina ar sen zināmo domu, ka vienu un to pašu rīku – piemēram, cirvi – var izmantot gan noderīgam darbam, gan kaitējuma nodarīšanai. Pēc viņa domām, līdzīga divējāda daba piemīt arī daudzām zinātnes un tehnoloģiju jaunradēm, un pētnieki ar šādu situāciju saskaras samērā bieži.
Bažas un pārpratumi
Zanders norāda, ka jēdzieni "vīruss" un "baktērija" plašākai sabiedrībai raisa neviennozīmīgas, bieži negatīvas asociācijas. Tas izskaidro, kāpēc viens no Latvijas medijiem par šo pētījumu vēstīja ar dramatisku virsrakstu, kas vaicāja, vai cilvēces dienas ir skaitītas.
Autors atzīmē, ka nav uzņēmies pārstāstīt oriģinālo zinātnisko publikāciju "Science" žurnālā, bet gan atsaucas uz korektāku un plašākai auditorijai saprotamāku BBC izklāstu par notikušo.
Pozitīvie aspekti
Neraugoties uz iespējamām bažām, kolumnists uzsver, ka vispirms jāņem vērā atklājuma pozitīvie aspekti, kas, viņaprāt, noteikti bijuši arī pētnieku sākotnējais mērķis, izstrādājot šo mākslīgā intelekta pieeju vīrusu radīšanai.
