Zinātnieki cenšas precizēt Van Goga "Zvaigžņotās nakts" datējumu, salīdzinot to ar 1889. gada debesīm
Dienvidkorejas pētnieku komanda uzskata, ka Vincenta van Goga glezna "Zvaigžņotā nakts" attēlo reālas debesis pirms rītausmas ap 1889. gada 22. jūliju, nevis jūniju. Pētījums publicēts žurnālā Scientific Reports, taču cits fiziķis to dēvē par intriģējošu hipotēzi, nevis galīgu atbildi.
Dienvidkorejas zinātnieku grupa ziņo, ka nīderlandiešu postimpresionista Vincenta van Goga slavenā glezna "Zvaigžņotā nakts" varētu būt radusies vēlāk, nekā līdz šim uzskatīts. Pētnieki, izmantojot astronomijas aprēķinus un vēstures materiālus, secina, ka gleznas debesis atbilst rīta pusei pirms rītausmas virs Senremi-de-Provansas Francijā ap 1889. gada 22. jūliju. Pētījums publicēts žurnālā Scientific Reports, bet tā rezultāti nozīmē, ka vienu no pasaulē pazīstamākajām gleznām, iespējams, nāksies datēt citādi.
Kas mainās
Mākslas vēsturnieki gleznu parasti datē ar 1889. gada jūniju, neilgi pēc tam, kad van Gogs nonāca psihiatriskajā slimnīcā. Dažus mēnešus agrāk viņš bija nogriezis savu kreiso ausi strīdā ar gleznotāju Polu Gogēnu. Jaunais datējums būtu apmēram mēnesi vēlāks. Gleznā redzams pusmēness, Venēra, virpuļojošas zvaigznes, ciemats un ciprese.
Komandu vada Elija Džonhjuna Kima, Seulas teleskopu ražotāja vadītājs un Kjunhī universitātes doktorants. Viņš norāda, ka vistuvākās debesis gleznai bija ap 22. jūliju, bet iedvesma varēja nākt arī no dažām dienām pirms un pēc tā. Kims sacīja, ka ir pārliecināts par šo datumu.
Argumenti
Pēc pētnieku aprēķiniem, tieši tad Mēness forma pirms rītausmas atbilda gleznā redzamajai, bet austrumos līdzās Venērai pacēlās Vērša zvaigznājā esošais Hiādu zvaigžņu kopums. Laika apstākļu analīze liecina, ka debesis bija pietiekami skaidras. Kims 2019. gadā apmeklēja Franciju jūnija vidū un ap 22. jūliju, un jūlijā pirms rītausmas novēroja spožas zvaigznes, kādu jūnijā nebija.
Viņš uzskata, ka van Goga lēkme notika vēlāk jūlijā, nekā domāts, pamatojoties uz gleznotāja un viena no viņa brāļiem vēstulēm. Dažās no tām pieminēti circeņi, kas, pēc Kima domām, norāda uz karstāku jūliju.
Neatkarīgais vērtējums
Meksikas Nacionālās autonomās universitātes fiziķis Hosē Luiss Aragons, kurš pētījumā nepiedalījās, to dēvē par rūpīgu starpdisciplināru darbu. Viņš atzīst, ka jūnija vidū Mēness nebija tik tievs kā gleznā. Tomēr jūlija datumu viņš vērtē kā intriģējošu hipotēzi, jo van Gogs gleznoja darbnīcā pēc skicēm un atmiņas, tāpēc debesis, iespējams, ir vairāku nakšu salikums. Viņaprāt, svarīgākais secinājums ir tas, ka glezna nav tīra fantāzija.
