Zinātnieki: cilvēka izraisītā sasilšana bijusi "ļoti spēcīgs" faktors Himalaju plūdu katastrofā

Jauns zinātnisks ziņojums secina, ka pieaugošā globālā temperatūra ir bijusi nozīmīgs faktors postošajā plūdu katastrofā, kas skārusi Nepālas un Tibetas pierobežas reģionu. Pētnieki norāda, ka cilvēka izraisītās klimata pārmaiņas šajā notikumā spēlējušas "ļoti spēcīgu" lomu.

Kā radās katastrofa

Saskaņā ar ziņojumu, augstākas temperatūras ir vājinājušas mūžīgo sasalumu jeb permafrostu, kā arī ledu, kas ieskāvis kādu klinšu masīvu augstkalnu apvidū. Šī destabilizācija galu galā novedusi pie klints sabrukuma, kas savukārt izraisīja plūdus lejup pa upju ielejām. Zinātnieki secinājuši, ka bez klimata sasilšanas ietekmes šāda mēroga notikums būtu bijis daudz mazāk iespējams.

Plašāks konteksts

Himalaju reģions tiek uzskatīts par īpaši jutīgu pret globālo sasilšanu, jo augstkalnu ekosistēmas lielā mērā balstās uz stabilu ledu un permafrostu. Kad šie dabiskie "saistvielu" slāņi kūst vai vājinās, palielinās risks, ka nogāzes un klintis kļūst nestabilas, radot papildu draudus iedzīvotājiem, kas dzīvo lejasteces apgabalos.

Ziņojuma autori uzsver, ka šāda veida notikumi var kļūt biežāki, ja globālā sasilšana turpināsies pašreizējā tempā, jo augstkalnu reģionos temperatūras kāpums bieži vien ir straujāks nekā vidēji pasaulē. Pētījums pievienojas arvien pieaugošam zinātnisko darbu klāstam, kas tiešā veidā saista konkrētus ekstrēmus dabas notikumus ar cilvēka radītajām klimata pārmaiņām.