Zinātnieki iesaka atturēties no peldēšanās purva dobēs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai
Igaunijas zinātnieki brīdina, ka biežā peldēšanās purvu ūdenstilpēs maina to ekosistēmas, un iesaka apmeklētājiem izvēlēties peldēšanai piemērotākas vietas.
Igaunijā, kur ir daudz neskartu purvu, cilvēki bieži izmanto purva dobes peldēšanai, taču šī prakse rada problēmas dabas videi. Dabas tūrisma gids un ekskursiju organizētājs Imre Arro norāda, ka intensīvas peldēšanas rezultātā ūdens galvenajās peldvietās ir kļuvis rūpīgi sajaukts — gan virsējais, gan dziļākais slānis tagad ir praktiski vienādā temperatūrā. Pētot veģetāciju gar peldvietu malām, konstatēts, ka tur ir izteikts zāļu pārsvars, savukārt purva pundurkrūmi ir atkāpušies.
Bažas rada arī saules aizsargkrēmi un citi kosmētikas līdzekļi, kas nonāk ūdenī. Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes dabas tūrisma vecākā pasniedzēja Marika Kose skaidro, ka šīs vielas paliek ūdenī un uz tā virsmas ir redzama to izraisīta kārtiņa, lai gan precīza šī piesārņojuma ietekme vēl būtu jāizpēta.
Izmaiņu apjoms atkarīgs no apmeklētāju skaita
Pēc Kose teiktā, izmaiņu intensitāte ir saistīta ar to, cik bieži un kādā veidā cilvēki izmanto vienu un to pašu purva teritoriju. Pētījumi liecina, ka pat neliels apmeklētāju skaits vienā vietā rada nelielas lokālas izmaiņas, taču populārākajās purvu teritorijās — piemēram, Viru purvā, Kakerdajas purvā vai Kõnnu mitrājā, kur daudzi cilvēki staigā gan pa takām, gan ārpus tām — šo nelielo izmaiņu uzkrāšanās var negatīvi ietekmēt visu ekosistēmu.
Lai saglabātu purva dobju bioloģisko daudzveidību, zinātnieki neiesaka pilnībā aizliegt ūdens pieskārienu, taču aicina apsvērt, vai peldēšanās tur ir patiešām nepieciešama. Kose ieteikums — īsi iemērkties, izjust ūdeni un doties prom, neradot papildu slodzi teritorijai. Peldēšanai piemērotāki esot lielāki ezeri ar attiecīgu infrastruktūru, kā arī citi ezeri, upes un pludmales, kas tam īpaši paredzētas.
