Zinātnieki rada pirmos mākslīgā intelekta projektētos vīrusus; aktualizējas drošības bažas
Pētnieki izmantojuši mākslīgo intelektu, lai radītu pirmos funkcionējošos bakteriofāgu vīrusus, kas spēj pārvarēt rezistenci E. coli baktērijām. Vienlaikus eksperti brīdina par nepietiekamu pārvaldību un bioloģiskās drošības riskiem.
Zinātnieki pirmo reizi radījuši vīrusus, kuru genomus projektējis mākslīgais intelekts (MI). Šis sasniegums paver jaunas iespējas medikamentu izstrādē, bet vienlaikus izraisa bažas par tehnoloģijas drošu izmantošanu.
Radītie vīrusi pieder pie bakteriofāgiem — tie inficē tikai baktērijas un jau tiek lietoti pacientu ar hroniskām infekcijām ārstēšanai. Laboratorijas eksperimentos šādu vīrusu kokteilis iznīcināja E. coli celmus, kas bija rezistenti pret dabiskajiem bakteriofāgiem.
Kalifornijas Stenforda universitātes ķīmiskās inženierijas speciālists Braiens Hī (Brian Hie) kopā ar kolēģiem izmantoja genoma valodas modeļus — būtībā līdzīgus AI tērzēšanas robotu modeļiem, bet pielāgotus ģenētiskajai informācijai. Ar modeļu Evo1 un Evo2 palīdzību, kas apmācīti uz divu miljonu bakteriofāgu ģenētiskajiem datiem, tika radīti jauni genomi. Lai samazinātu bīstamu vīrusu izveides risku, no apmācības datiem apzināti izslēdza to vīrusu ģenētisko kodu, kas var inficēt cilvēkus, dzīvniekus vai augus.
MI ģenerēja tūkstošiem potenciālu genomu, no kuriem pētnieki laboratorijā izgatavošanai izvēlējās gandrīz 300. Baktērijās ievadītās ģenētiskās instrukcijas ļāva radīt jaunus bakteriofāgus, tomēr process bija neefektīvs — dzīvotspējīgi izrādījās tikai 16 vīrusi, bet to kokteilis ātri pārvarēja rezistenci divos dažādos E. coli celmos.
Zinātnieki žurnālā Science norāda, ka darbs paver iespējas ātrai genomu projektēšanai un pielāgošanai konkrētām baktērijām, kas varētu pārveidot fāgu terapiju un paplašināt biotehnoloģisko rīku klāstu. Tomēr autori uzsver arī svarīgus biosafety un biosecurity apsvērumus un aicina ikvienu, kas projektē veselus genomus, konsultēties ar drošības speciālistiem.
Baltimoras Džonsa Hopkinsa universitātes Veselības drošības centra profesors Toms Inglsbijs (Tom Inglesby) un pētnieks Morics Hanke (Moritz Hanke) komentārā raksta, ka MI spēja radīt funkcionējošus vīrusu genomus šobrīd jau pastāv, taču pārvaldības sistēmu, lai to droši virzītu, vēl nav. Viņi brīdina neturpināt darbu pie tādiem patogēniem, kas varētu inficēt cilvēkus, dzīvniekus vai augus, jo šādi genomi varētu radīt jaunus patogēnus, kurus esošie aizsardzības līdzekļi nespēs ierobežot.
Londonas Imperial College profesors Toms Eliss (Tom Ellis) uzskata, ka darbs ir iespaidīgs, bet parāda, cik grūti būtu radīt sarežģītākus genomus. Viņš piebilst, ka draudi no pilna MI projektēta vīrusa vai baktērijas genoma ir pārspīlēti, jo daudz vienkāršāk un reālāk ir ņemt esošos patogēnus un veikt tajos izmaiņas.
Savukārt Karaļa koledžas Londonā pētniece Filipa Lentcoša (Filippa Lentzos) uzsver, ka vissvarīgākais iejaukšanās punkts ir DNS ražošanas posms. Viņa aicina skatīties plašāk par MI modeļu regulējumu un ieviest daudzslāņainu pieeju — aizsardzības pasākumus gan modeļu izstrādē un pieejā, gan atbildīgu pētījumu izvērtēšanu, gan sintēzes skrīningu un laboratoriju drošības prasības.
