Ziņo: pēc Ukrainas Putina otrais mērķis ir Moldova
Amerikāņu izdevums The New York Times raksta, ka Krievija ilgstoši un plašā mērogā cenšas destabilizēt Moldovu, kuru Rietumu izlūkdienesti uzskata par Kremļa otro prioritāti aiz Ukrainas. Moldovas amatpersonas brīdina, ka Maskavas spiediens turpinās arī pēc pēdējām vēlēšanām.
Amerikāņu laikraksts The New York Times vērš uzmanību uz to, ka neliela Austrumeiropas valsts Moldova ieņem svarīgu vietu Krievijas plānos pret Rietumiem. Izdevums atsaucas uz trim Rietumu izlūkdienestu avotiem, kuri apgalvo, ka Maskavas darbības pret Moldovu ir daļa no plašākiem Vladimira Putina centieniem vājināt un destabilizēt Eiropu.
Pēc šo avotu teiktā, Kremļa prioritāšu sarakstā pirmajā vietā ir kara turpināšana un Ukrainas iekarošana, taču tūlīt aiz tā seko mēģinājumi pakļaut Moldovu. Valsts ar aptuveni trim miljoniem iedzīvotāju Putinam esot nozīmīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ – tā atrodas starp Ukrainu un NATO dalībvalstīm, tāpēc Kremlis to uzskata par iespējamu atspēriena punktu darbībai pret aliansi.
Iejaukšanās vēlēšanās
Raksts atgādina, ka pēdējās vēlēšanas Moldovā notika spēcīga Krievijas spiediena apstākļos. Maskava esot izplatījusi dezinformāciju internetā, organizējusi kiberuzbrukumus, kā arī mēģinājusi papirkt gan Moldovas garīdzniekus, gan parastus iedzīvotājus. Ziņots arī par sagatavotām grupām, kas bijušas gatavas izraisīt masu nekārtības valstī. Šo darbību mērķis esot bijis atgriezt varā Kremlim lojālus politiskos spēkus un apturēt Moldovas virzību uz tuvāku sadarbību ar Eiropas Savienību.
Lai gan Krievija ir mēģinājusi ietekmēt vēlēšanu procesus arī citās Eiropas valstīs, izdevums norāda, ka attiecībā uz Moldovu šī iejaukšanās esot bijusi intensīvāka nekā jebkur citur, izņemot pašu Ukrainu. Kremlis arī neesot atmetis ideju par sauszemes koridora izveidi uz Piedņestras reģionu, kur joprojām atrodas Krievijas karaspēks.
Ilgtermiņa apdraudējums
Moldovas amatpersonas brīdina, ka spiediens no Maskavas puses nemazinās. Valsts Kiberdrošības aģentūras vadītājs Mihajs Lupašku atzina, ka, lai gan vienā konkrētā situācijā valstij izdevies gūt panākumus, kopumā cīņa pret Krievijas ietekmi turpinās un vēl nav vainagojusies ar galīgu uzvaru.
