Ziņu avoti: Krievija varētu gatavot dronu uzbrukumus Dienvideiropai, ES saglabā mieru
Spāņu izdevums El Mundo ziņo, ka Krievija, iespējams, gatavo dronu uzbrukumus Spānijai, Itālijai un Francijai no ēnu flotes kuģiem, taču Itālijas aizsardzības ministrs to noliedz.
Vairāki starptautiski plašsaziņas līdzekļi vēsta par iespējamiem Krievijas gatavotiem uzbrukumiem un provokācijām pret Eiropas valstīm, lai gan Eiropas politiskajās aprindās situācija tiekot vērtēta samērā mierīgi.
Spāņu laikraksts El Mundo ceturtdien publicēja materiālu, kurā apgalvots, ka Krievija plāno triecienus Dienvideiropas valstīm, izmantojot bezpilota lidaparātus, kas tiktu palaisti no tā sauktās ēnu flotes kuģiem Vidusjūrā. Par iespējamiem mērķiem minētas Spānija, Itālija un Francija. Izdevums norāda, ka šī informācija nāk no ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIA) un Eiropas valstis ar to esot iepazīstinātas drīz pēc CIA vadītāja Džona Retklifa augusta beigu vizītes Maskavā.
Eiropas Komisijas reakcija
Eiropas Komisijas pārstāvis Toms Renjē ceturtdienas preses brīfingā norādīja, ka iestāde ir informēta par šiem ziņojumiem. Viņš atgādināja, ka tāpēc tikušas piedāvātas iniciatīvas, piemēram, pretdronu aizsardzības sistēmas, kā arī "gaisa vairogs" un "kosmosa vairogs", lai stiprinātu dalībvalstu noturību. Renjē uzsvēra, ka konkrētā jautājuma risināšana ir nacionālo iestāžu kompetencē, taču Komisijai ir pieredze atbalsta sniegšanā dalībvalstīm.
Toties Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Krozeto noliedza El Mundo publicēto informāciju, sociālajā tīklā X norādot, ka šādi ziņojumi nevienam nenāk par labu un tiem neesot faktiska pamatojuma. Ministrs piebilda, ka pašreizējie laiki jau ir pietiekami saspringti, lai vēl vairāk kurinātu spriedzi.
Dānijas izlūkdienesta brīdinājums
Savukārt aģentūra Reuters vēsta, ka Dānijas militārā izlūkošana paredz — tuvāko mēnešu laikā Krievija pastiprinās hibrīddarbības pret Rietumu valstīm un NATO. Pēc dienesta vērtējuma, uzbrukumi varētu kļūt biežāki un to sekas nopietnākas, tostarp postošas kiberatakas pret kritisko infrastruktūru un diversijas ar augstu upuru risku.
Starptautiskā Aizsardzības un drošības centra pētnieks Igors Greckis iepriekš norādīja, ka galvenā problēma ir nepietiekami stingra Eiropas reakcija uz Krievijas provokācijām. Ja Eiropas valstis nereaģēs izlēmīgi, Krievija turpinās šādu rīcību izmantot kā priekšrocību sarunās, tostarp par Ukrainu, prasot sev piekāpšanos. Lai atturēšana darbotos, Rietumiem jāapliecina politiska apņēmība.
