Zoologs: labvēlīgos apstākļos pāris žurku gadā var savairoties līdz 15 000 īpatņu
Igaunijas zoologs Januss Remms brīdina, ka labvēlīgos apstākļos no diviem žurkām gada laikā var rasties līdz 15 000 dzīvnieku. Pēc viņa teiktā, savairošanos var ierobežot, atņemot dzīvniekiem pieeju pārtikai.
Igaunijas zoologs Januss Remms raidorganizācijai Raadio 2 pastāstīja, ka žurkas ir ārkārtīgi ražīgi dzīvnieki, kas labvēlīgos apstākļos var strauji savairoties. Pēc viņa aplēsēm, no viena žurku pāra viena gada laikā var rasties pat 15 000 īpatņu.
Remms skaidroja, ka žurkas ir visēdāji un patērē gandrīz jebko, kas nonāk to redzeslokā – tostarp priekšmetus, kas parasti netiek uzskatīti par pārtiku, piemēram, ziepes vai plastmasas trauku. Suga esot cieši saistīta ar cilvēku dzīvesveidu, jo cilvēks tai nodrošina gan patvērumu, gan barību.
Pēc zoologa vārdiem, žurkas var vairoties ik pēc diviem mēnešiem, un katrā metienā parasti ir no 10 līdz 15 mazuļu. Lai ierobežotu populācijas pieaugumu, esot svarīgi nepieļaut, ka apkārtnē paliek pārtika, ko dzīvnieki var aiznest uz savu ligzdu.
Viens no iemesliem, kāpēc pilsētās pēdējā laikā novērojams vairāk žurku, esot bezpajumtes kaķu skaita samazināšanās pilsētu ielās. Remms norādīja, ka pelēkā žurka var izaugt līdz pat 700 gramiem, un, lai gan tā parasti nespēj tikt galā ar suni vai kaķi, liela žurka var kaķim pretoties un to savainot. Cilvēkiem žurkas neuzbrūkot, taču tās nevajagot ņemt rokās, jo tām esot ļoti asi zobi. Tieši pelēkā žurka esot galvenais iemesls masveida žurku izplatībai, savukārt Igaunijas dienvidos izplatās arī melnā žurka.
