Zviedrijā desmitiem tūkstošu cilvēku protestē pret valdības klimata politiku pirms vēlēšanām
Stokholmā svētdien pulcējās aptuveni 10 000 cilvēku, protestējot pret Zviedrijas valdības klimata politiku dažas nedēļas pirms parlamenta vēlēšanām. Protestā piedalījās arī klimata aktīviste Grēta Tūnberga.
Stokholmas ielās svētdien pulcējās ap 10 000 cilvēku, lai paustu neapmierinātību ar Zviedrijas valdības rīcību klimata jomā. Gājienu rīkoja jauniešu un sporta organizācijas, arodbiedrības, lauku apvienības un cilvēktiesību grupas. Viens no dalībniekiem, 21 gadus vecais students Klifs Lindbergs, atzina, ka esot atviegloti pārsteigts par tik lielo cilvēku skaitu, kas rāda, ka šī problēma satrauc daudzus.
Protests notiek nedaudz vairāk kā trīs nedēļas pirms 13. septembra parlamenta vēlēšanām, kurās klimata jautājums ir viena no vēlētāju galvenajām rūpēm. Saskaņā ar sabiedriskā raidorganizācijas SVT publicēto Verian aptauju, 37 procenti aptaujāto klimatu min kā vienu no svarīgākajām tēmām, izlemjot, par ko balsot.
Kritika par valdības kursu
Eksperti gan Zviedrijā, gan ārvalstīs brīdinājuši, ka premjerministra Ulfa Kristersona labējās valdības politika apdraud valsts izvirzītos emisiju samazināšanas mērķus — līdz 2030. gadam par 70 procentiem samazināt CO2 emisijas transporta nozarē, salīdzinot ar 2010. gada līmeni, un līdz 2045. gadam sasniegt neto nulles emisijas. Kopš nākšanas pie varas 2022. gadā valdība samazinājusi degvielas nodokļus un mazinājusi prasības degvielas piegādātājiem iejaukt zema oglekļa satura piedevas. Valdība noraidījusi arī komisijas ieteikumus, kas paredzēja pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, paaugstinot nodokļus benzīnam un dīzeļdegvielai.
Protesta dalībnieču vidū bija arī pazīstamā klimata aktīviste Grēta Tūnberga, kura pauda, ka neviena Zviedrijas partija pašlaik nepiedāvā politiku, kas atbilstu zinātnieku norādītajam nepieciešamajam līmenim klimata katastrofas novēršanai. Savukārt Zviedrijas Dabas aizsardzības biedrības vadītāja Beatrise Rindevalla uzsvēra, ka klimata krīze jau ir realitāte, minot arī šīs vasaras postošos karstuma viļņus Eiropā. Valdība savukārt aizstāv nostāju, ka fosilā kurināmā izskaušanai jānotiek pakāpeniski, lai saglabātu valsts uzņēmumu konkurētspēju. Aptaujas liecina, ka labējais bloks vēlēšanās pašlaik atpaliek.
