Zviedrijā notiek smaga cīņa vēlēšanās, kas var atvērt ceļu galēji labējiem uz valdību

Svētdien Zviedrijā atvērās vēlēšanu iecirkņi parlamenta vēlēšanās, kuru iznākums var novest pie galēji labējā spārna pirmreizējas iekļaušanas valdībā vai kreisās opozīcijas atgriešanās pie varas. Ilgu laiku aptaujas rādīja pārliecinošu pārsvaru četru kreiso partiju blokam pār konservatīvā premjerministra Ulfa Kristersona (Ulf Kristersson) vadīto četru partiju aliansi, kurā ietilpst galēji labējā partija Zviedrijas Demokrāti. Tomēr kampaņas pēdējās dienās atšķirība sarukusi līdz gandrīz neizšķirtam rezultātam.

Opozīcijas līdere un centriski kreisās Sociāldemokrātu partijas vadītāja Magdalēna Andersone (Magdalena Andersson), kas 2021.–2022. gadā bija pirmā sieviete Zviedrijas premjerministra amatā, priekšvēlēšanu tikšanās reizē Stokholmā uzsvēra, ka vēlētājiem jāizvēlas starp valdību, ko pilnībā kontrolētu Zviedrijas Demokrāti, un valdību viņas vadībā. Sociāldemokrāti, kas lielāko daļu 20. gadsimta valdīja valstī un joprojām ir lielākā partija, sola stiprināt sociālo labklājību un palīdzēt mājsaimniecībām tikt galā ar augošajām izmaksām.

Amatā esošais premjerministrs Kristersons savukārt sola pievērsties ikdienas dzīves uzlabošanai, jo viņa valdības cīņa pret organizēto noziedzību un imigrāciju esot devusi plānotos rezultātus — vardarbība pēdējos gados būtiski samazinājusies, bet patvēruma pieteikumu skaits sasniedzis rekordzemu līmeni. Kristersons AFP sacīja, ka vēloties izmantot labākos apstākļus, lai uzlabotu parasto cilvēku dzīvi.

Kristersona trīs partiju mazākuma koalīcija 2022. gadā noslēdza vienošanos ar Zviedrijas Demokrātiem, piešķirot tiem ietekmi pār imigrācijas un noziedzības politiku apmaiņā pret atbalstu parlamentā. Galēji labējās partijas līderis Jimmijs Okesons (Jimmie Akesson), kas partiju vada vairāk nekā divas desmitgades, cer, ka šoreiz iekļūs valdībā — Kristersons solījis viņiem svarīgus ministru amatus, ja uzvarēs labējais spārns, un Okesonam, iespējams, tiktu piedāvāta migrācijas portfeļa vadība.

Vēlēšanu iecirkņi bija atvērti no pulksten 8:00 līdz 20:00 pēc vietējā laika, kad tika publicēti pirmie eksitpolu dati, bet uzticami rezultāti gaidāmi vēlāk. Balsstiesīgi ir aptuveni astoņi miljoni no 10,6 miljoniem iedzīvotāju, un vēlētāju aktivitāte parasti pārsniedz 80 procentus. Aptuveni puse vēlētāju jau nobalsojuši iepriekš. Ja uzvarētu labējais spārns, valdības veidošana būtu salīdzinoši vienkārša, taču kreisajām partijām, kuras ideoloģiski ir sadrumstalotas, pat vairākuma gadījumā būtu nepieciešamas sarežģītas sarunas.