Zviedrija pagarinājusi robežkontroli, pirmoreiz norādot uz Krievijas radīto apdraudējumu

Zviedrijas valdība ir pagarinājusi lēmumu par kontroli uz iekšējām robežām ar Šengenas zonas valstīm, kurā ir brīva pārvietošanās bez pārbaudēm. Pagarinājums ir uz sešiem mēnešiem, un šoreiz tas pirmo reizi pamatots ar drošības apdraudējumu, ko izraisījis Krievijas karš pret Ukrainu. Par to ziņo Vācijas starptautiskais raidorganizācija Deutsche Welle.

Lēmums pieņemts pēc drošības situācijas izvērtējuma, kurā konstatēti nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai un valsts iekšējai drošībai. Valdības paziņojumā teikts, ka vērtējums galvenokārt balstās uz sarežģīto drošības situāciju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tā rezultātā, kā norādīts, radušies hibrīddraudi, ko rada naidīgi subjekti, kuri pārvietojas un darbojas Šengenas zonas robežās.

Kam kontrole paredzēta

Zviedrijas varasiestādes skaidro, ka iekšējo robežu kontrole ir viens no pasākumiem, kas nepieciešams, lai pretotos nopietniem draudiem valsts iekšējai drošībai. To ievieš saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Pasākums dod tiesībām aizsardzības iestādēm vajadzīgos instrumentus un apstākļus, lai atklātu valstī iebraucošas personas, kas varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību.

Kā līdz šim, Zviedrijas policija pati noteiks pārbaužu vietas un kārtību. Kontroles intensitāte un raksturs tiks pielāgots tā, cik tas nepieciešams sabiedriskās kārtības un iekšējās drošības nodrošināšanai.

Termiņš un iepriekšējie lēmumi

Jaunais lēmums stāsies spēkā 12. novembrī, kad beigsies iepriekšējā lēmuma termiņš, un būs spēkā līdz 2027. gada 11. maijam. Iepriekšējās reizēs valdība kontroli nepamatoja ar Krievijas radītajiem draudiem, bet lietoja vispārīgus formulējumus par nopietniem draudiem sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai.

Stokholmā arī atgādināja, ka iekšējo robežu kontroli atjaunojušas vairākas citas Šengenas nolīguma valstis, tostarp Francija, Vācija, Norvēģija un Dānija.