Zviedrijas premjerministrs Kristersons atkāpjas pēc vēlēšanu zaudējuma

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons ceturtdien paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad viņa vadītais labējais bloks vēlēšanās zaudēja kreisā centra opozīcijai. Sākotnējie rezultāti liecina, ka abus blokus šķīra aptuveni 50 000 balsu valstī ar apmēram 10 miljoniem iedzīvotāju.

Opozīcijas partijas Magdalēnas Andersones vadībā gatavojas iegūt 176 vietas Riksdāgā — 349 vietu parlamentā. Kristersona labējais bloks, kuru atbalstīja pretimigrācijas partija Zviedrijas Demokrāti (SD), saskaņā ar Zviedrijas Vēlēšanu iestādes datiem iegūs 173 vietas. Galīgo rezultātu apstiprināšana gaidāma tuvākajās dienās, iespējams, jau šajā nedēļas nogalē.

Pēc premjerministra atkāpšanās Riksdāga spīkers vadīs sarunas ar visām partijām, lai piedāvātu jaunā valdības vadītāja kandidatūru, par kuru pēc tam balsos deputāti. Savā paziņojumā Kristersons lūdza atbrīvot viņu no premjerministra amata, lai varētu sākties šis process.

Andersone paziņoja, ka zviedru tauta ir nobalsojusi par jaunu virzienu valstij. Sociāldemokrāti kopš Otrā pasaules kara regulāri vadījuši Zviedrijas valdības un ilgstoši bijuši dominējošais politiskais spēks valstī. Pēc četriem gadiem opozīcijā Andersone gatavojas atgriezties pie varas un jau uzsākusi sarunas ar pārējām opozīcijas partijām — Kreiso partiju, Centra partiju un Zaļajiem — par valdības veidošanu.

Sarunas var ievilkties, jo starp partijām pastāv nozīmīgas domstarpības, piemēram, par nodokļu politiku. Kā piemēru Kristersons minēja, ka pirmsvēlēšanu laikā izteiktie paziņojumi var radīt šķēršļus valdības veidošanai. Iepriekš, pēc 2022. gada vēlēšanām, valdības izveide prasīja 37 dienas, bet pēc 2018. gada vēlēšanām — 134 dienas.

Svarīgi, ka SD, kas radās kā nacisma simpatizantu izveidota partija 1980. gados, bet kopš 2000. gadu vidus mainījusi tēlu, šoreiz pirmo reizi kopš iekļūšanas parlamentā 2010. gadā zaudēja atbalstu — par trim procentpunktiem salīdzinājumā ar 2022. gadu.