Zviedrijas premjers brīdina: kreiso spēku uzvara vēlēšanās apdraudētu NATO saistības

Stokholma — Ar divām dienām līdz Zviedrijas vispārējām vēlēšanām premjerministrs Ulfs Kristersons pauž bažas, ka kreiso spēku uzvara varētu vājināt valsts drošības politiku. Intervijā izdevumam Politico centriski labējās Moderāto partijas līderis norādīja, ka vairākas kreisā bloka partijas savulaik balsojušas pret Zviedrijas iestāšanos NATO, un tas raisot šaubas par to spēju vienoti pieņemt aliansei nepieciešamos lēmumus.

Zviedrija NATO pievienojās 2024. gadā, atsakoties no vairāku gadu desmitu ilgas neitralitātes politikas pēc Krievijas agresijas Ukrainā. Kopš tā laika valdība katru mēnesi pieņēmusi ar NATO saistītus lēmumus — tostarp par aizsardzības izdevumiem un dalību alianses misijās. Zviedrija ir nosūtījusi karavīrus uz NATO spēku kontingentu Latvijā, solījusi kara kuģus Baltijas jūras patrulēšanai un izvietojusi "Gripen" iznīcinātājus reģiona gaisa telpas apsardzībai.

Kristersons pauda cerību, ka vienotais atbalsts Ukrainai saglabāsies neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma, atgādinot, ka kopš pirmā atbalsta paketes, pret kuru balsoja Kreisā partija, visas astoņas parlamenta partijas ir bijušas vienisprātis šajā jautājumā.

Ciešā vēlēšanu cīņa

Vēl nesen šķita, ka sociāldemokrāte Magdalēna Andersone ar saviem kreisā spārna sabiedrotajiem vēlēšanas uzvarēs bez grūtībām, taču pēdējo divu nedēļu laikā viņas bloka pārsvars aptaujās strauji sarucis līdz aptuveni 2,6% — tas ir statistiskās kļūdas robežās. Andersone savukārt nesen prasījusi, lai Kristersons atklāj informāciju par sava labējā bloka sabiedroto saiknēm ar Krieviju.

Sadarbība ar Zviedrijas demokrātiem

Kristersons pēdējos četrus gadus valdījis ar galēji labējās partijas Zviedrijas demokrāti atbalstu, un aizstāvēja šo sadarbību, uzsverot, ka parlamentā ir astoņas partijas un neviena no tām atsevišķi nespēj iegūt vairākumu. Ja viņš pēc svētdienas vēlēšanām paliks amatā, viņš gatavs pirmo reizi piešķirt Zviedrijas demokrātu politiķiem ministru amatus valdībā — solis, pret ko iestājas kreisais bloks. Kristersons norādīja, ka lēmumi valdībā tiek pieņemti kolektīvi, tāpēc atsevišķu ministru iespējas rīkoties patstāvīgi esot ierobežotas.