Zviedrijas vēlēšanas: rezultāts pārāk tuvs, lai to prognozētu
Zviedrijas parlamenta vēlēšanu iznākums svētdien palicis neskaidrs — jauna analīze liecina par negaidītu labējo spēku pieaugumu vēlēšanu beigu posmā, kas ļauj premjeram Ulfam Kristersonam cerēt saglabāt varu.
Zviedrijas vispārējās vēlēšanas ir pārāk tuvas, lai noteiktu skaidru uzvarētāju, liecina jaunākā rezultātu analīze, kas rada pretrunas ar sākotnējiem exit poll datiem. Analīze norāda uz negaidītu atbalsta pieaugumu labējiem spēkiem pēdējās dienās pirms balsojuma.
Premjerministra Ulfa Kristersona labējā alianse lielāko daļu gada bija atpalikusi aptaujās no kreisā spārna opozīcijas, taču atšķirība sāka sarukt pēdējās divās kampaņas nedēļās, kas raksturojama kā sīva un asa.
Ja Kristersonam izdosies noturēties pie varas, viņš solījis piedāvāt ministru amatus Zviedrijas demokrātu partijai — populistiskai, migrācijai naidīgai nacionālistu kustībai. Tas būtu pirmais šāds gadījums valstī, kas gadu desmitiem izvairījusies no galēji labējo iesaistes valdībā.
Divi exit poll rezultāti, kas publicēti svētdien pēc balsošanas beigām plkst. 20.00 pēc vietējā laika, uzrādīja skaidru kreisā bloka pārsvaru, paverot ceļu bijušajai premjerministrei Magdalēnai Andersonei atgriezties amatā. Taču sabiedriskā raidorganizācija SVT vēlāk publicētā analīzē par jau apkopotajiem rezultātiem norādīja uz daudz ciešāku sacensību — prognozējot Kristersona aliansei 174 vietas no 349 parlamenta vietām, tikai vienu vietu mazāk nekā kreisā bloka 175 vietas. Cita raidorganizācija, TV4, savukārt prognozēja 176 vietas Andersones blokam un 173 — Kristersona aliansei.
Andersonei šāds tuvs rezultāts būtu rūgts vilšanās avots — pēc atkāpšanās no varas pirms četriem gadiem viņa tika uzskatīta par gandrīz drošu favorīti atgriezties amatā, taču viņas bloka divciparu pārsvars aptaujās izgaisa pēdējās dienās.
Andersone atzina, ka Zviedrijas vēlēšanas parasti ir ciešas, un norādīja, ka vēlētāji izsaka gan atbalstu, gan kritiku pašreizējās valdības darbam.
Vēlēšanas tiek uzskatītas par nozīmīgu pagrieziena punktu ne tikai Zviedrijai, bet arī citām Eiropas valstīm, kur nacionālistu partijas iegūst arvien lielāku ietekmi. Kristersons uzsvēra, ka Zviedrijas demokrāti pēdējos četrus gadus atbalstījuši viņa koalīciju parlamentā, palīdzot īstenot stingrāku imigrācijas un noziedzības apkarošanas politiku, un apgalvoja, ka viņš pats kontrolēs jebkuru ministru iecelšanu no šīs partijas.
