piektdiena, 2026. gada 30. oktobris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

LatvijaPublicēts: 2026. gada 30. oktobris 06:10

14. Saeima noslēgusi darbu: kas gaidāms nākamajā sasaukumā

Latvijas parlamenta 14. Saeima aizvadījusi pēdējo sēdi, un jaunais sasaukums sanāks 3. novembrī. Politiķi jau apspriež Saeimas prezidija sastāvu un nākamās valdības modeli.

Foto: Diena

Latvijas parlamenta 14. Saeima vakar noturēja savu pēdējo sēdi. Jaunievēlētā 15. Saeima kopā sanāks 3. novembrī, un tās darba kārtībā būs arī jautājums par pašreizējās valdības pilnvaru nolikšanu. Tas nozīmē, ka drīzumā sāksies jaunās valdības veidošana un tiks sadalīti vadošie amati parlamentā.

Četru gadu bilance

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) savā uzrunā deputātiem sacīja, ka dažiem šī sēde iezīmē darba beigas, bet citiem – tikai pieturu pirms nākamā cēliena. Pēc viņas teiktā, Saeima ir sabiedrības spogulis, un pagājušie četri gadi prasījuši daudz darba, pacietības un kompromisu. Viņa aicināja sadzirdēt jauno paaudzi un atgādināja, ka neviens deputāts nav neaizstājams.

Saeimas mājaslapā publicētie dati liecina, ka sasaukuma laikā notikušas 219 sēdes un 7911 balsojumi, pieņemti 1060 likumi, bet komisijas sanākušas 3572 reizes. ZZS 15. Saeimā pārstāvēta nebūs. Mieriņu priekšsēdētājas amatā ievēlēja 2023. gada 20. septembrī, kad mainījās valdošā koalīcija. Sasaukuma sākumā šo amatu pildīja tagadējais tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.

Kas notiks ar prezidija amatiem

Oficiālas informācijas par nākamās Saeimas vadību vēl nav. Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma vēstīja, ka Apvienotā saraksta (AS) 41 deputāts vienojies par diviem amatiem prezidijā: priekšsēdētāja postenis esot paredzēts Smiltēnam, bet otrā biedra amats – bijušajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Pārējos trīs amatus iespējams sadalīt starp Lindu Liepiņu (Latvija pirmajā vietā), Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība) un Antoņinu Ņenaševu (Progresīvie). Tādā gadījumā Jaunā Vienotība prezidijā palktu bez amata.

Smiltēns norādīja, ka valdības modelim ir atvērtas dažādas iespējas – no mazākuma valdības līdz divu vai trīs partneru koalīcijai. Viņš atzina, ka valsts finanšu stabilizēšanai nāksies pieņemt ļoti smagus lēmumus, un neredz pamata steigai. Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs partneriem piedāvājis valdības darba modeli ar pārmaiņu plāniem un ministru misijas vēstulēm.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā