2. ceturksnī Latvijā bijušas 19,7 tūkstoši brīvu darbvietu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 19,7 tūkstoši brīvu darbvietu, kas ir mazāk nekā pirms gada, savukārt aizņemto darbvietu skaits pieaudzis. Visvairāk brīvo vietu bijis valsts pārvaldē un Rīgas reģionā.
Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī valstī bijušas 19,7 tūkstoši brīvu darbvietu. No tām 10,5 tūkstoši atradušies privātajā sektorā, bet 9,2 tūkstoši – sabiedriskajā. Kopumā brīvās darbvietas veidojušas 2,1% no visām esošajām darba vietām, turklāt sabiedriskajā sektorā šis rādītājs bijis augstāks (3,1%) nekā privātajā (1,7%).
Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, brīvo darbvietu skaits sarucis par 1,8%, jeb 0,4 tūkstošiem. Kritums vērojams abos sektoros – privātajā par 2,2%, sabiedriskajā par 1,4%.
Nodarbinātība turpina augt
Vienlaikus aizņemto darbvietu skaits šī gada otrajā ceturksnī sasniedzis 904,2 tūkstošus, kas ir par 1,4% jeb 12,9 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugums bijis līdzīgs abos sektoros – aptuveni 1,4-1,5%.
Atšķirības starp nozarēm un profesijām
Visvairāk brīvo vietu attiecībā pret kopējo darbvietu skaitu bijis speciālistu profesijās (3,5%), kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomās un vienkāršajās profesijās (attiecīgi 2,6% un 2,5%).
Starp nozarēm izceļas valsts pārvalde ar 6,2% brīvo vietu īpatsvaru, kam seko ieguves rūpniecība (3,3%), kā arī administratīvo pakalpojumu un mediju nozares (pa 2,8%).
Reģionālā griezumā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bijis Rīgas reģionā – 2,6% jeb 16,2 tūkstoši vietu. Zemākais rādītājs reģistrēts Latgalē – tikai 0,9% jeb 0,6 tūkstoši vietu. Zemgalē brīvas bijušas 1,5% darbvietu, bet Vidzemē un Kurzemē īpatsvars sakritis – pa 1,1% abos reģionos.
