sestdiena, 2026. gada 7. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

LatvijaPublicēts: 2026. gada 7. novembris 14:11

28% Latvijas iedzīvotāju savu atalgojuma sistēmu uzskata par netaisnīgu

Pētījumu kompānijas “Norstat” aptaujā 28% Latvijas iedzīvotāju atalgojuma sistēmu savā darbavietā nosaukuši par netaisnīgu, bet strādājošo vidū tādu ir 34%. Jo zemāki ienākumi, jo biežāk darba samaksa šķiet netaisnīga.

Foto: BNN

Latvijā gandrīz katrs trešais iedzīvotājs jeb 28% uzskata, ka atalgojuma sistēma viņa darbavietā ir netaisnīga. Tas liecina pētījumu kompānijas “Norstat” veiktā iedzīvotāju aptauja. Ja ņem vērā tikai strādājošos, par netaisnīgu atalgojumu sistēmu uzskata katrs trešais (34%).

Aptaujas rezultāti

Respondentiem jautāja, cik taisnīga jeb nediskriminējoša ir atalgojuma sistēma viņu darbavietā. Gandrīz puse (44%) atbildēja, ka tā ir taisnīga vai drīzāk taisnīga, bet 28% – ka netaisnīga vai drīzāk netaisnīga. Atbildēt nespēja 12%, savukārt 16% nestrādā algotu darbu. Visgalējāko atbildi – “netaisnīga” – izvēlējās 11% iedzīvotāju.

Netaisnību izjūt līdzīgi gan vīrieši, gan sievietes: attiecīgi 28% un 29% savu atalgojumu uzskata par netaisnīgu.

Atšķirības pēc ienākumiem

Jo zemāki ir darbinieka personīgie ienākumi, jo biežāk viņš atalgojumu uzskata par netaisnīgu. Starp tiem, kuru neto ienākumi mēnesī ir 751–1000 eiro, tā domā 35%, bet starp tiem, kas pelna vairāk nekā 2000 eiro, – 11%.

Juris Zālāns, labumu pārvaldības platformas “Beneflo” vadītājs, norāda, ka bija gaidīta izteikta plaisa starp vīriešiem un sievietēm, taču par diskrimināciju visvairāk sūdzas tie, kuru alga ir proporcionāli zemāka. Vadītāju vidū, kuri pelna no 2000 eiro neto, uz diskrimināciju un netaisnību norāda tikai katrs desmitais (11%).

ES direktīva un dzimumu atalgojuma plaisa

Zālāns aptaujas datus saista ar ES Atalgojuma caurskatāmības direktīvas ieviešanu. Direktīva vērsta uz atalgojuma plaisas starp vīriešiem un sievietēm izlīdzināšanu, un tā uzliks darba devējiem pienākumu ņemt vērā ne tikai algu, bet arī visus bonusus un labumus.

Vairākās nozarēs plaisa jau tagad ir divreiz lielāka par vidējo: mākslā, izklaidē un atpūtā – 35,1%, veselības un sociālajā aprūpē – 30,5%, finansēs un apdrošināšanā – 29,5%, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā – 25,8%. Šie rādītāji aprēķināti tikai pēc naudas atalgojuma. Iekļaujot tādus labumus kā sporta zāles abonementi, papildu brīvdienas 1. septembrī vai dienesta automašīnas, plaisa var kļūt vēl manāmāka.

Pēc Zālāna teiktā, cilvēki atalgojuma plaisu neuztver kā dzimumu problēmu, daļēji tāpēc, ka tā ir slēpta – darbinieks reti zina, cik saņem kolēģis un kādi viņam ir labumi. Direktīva to mainīs.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā