41% Latvijas skolēnu nesasniedz lasītprasmes pamatlīmeni — diskusija atgriežas pie vēsturiskiem lēmumiem
Dati liecina, ka 41% Latvijas piecpadsmitgadīgo nesasniedz lasītprasmes pamatlīmeni, un šis rādītājs raisījis diskusiju arī par izglītības politikas lēmumiem pagātnē. Komentētāji atgādina 2004. gada Saeimas balsojumu par mazākumtautību skolu modeli.
Jauni dati par piecpadsmitgadīgo skolēnu prasmēm rāda, ka 41% Latvijas jauniešu šajā vecumā nesasniedz lasītprasmes pamatlīmeni. Šis skaitlis atkal izraisījis diskusijas par izglītības sistēmas kvalitāti valstī un iemesliem, kas to noveduši līdz šādam stāvoklim.
Vēsturisks konteksts
Diskusijas gaitā tiek pieminēts vēl viens skaitlis — 71%. Tāda bija to Saeimas deputātu daļa, kas 2004. gadā nobalsoja par tā dēvēto 60/40 modeli mazākumtautību vidusskolās. Modelis paredzēja, ka 60% mācību satura jāapgūst valsts valodā, bet līdz 40% drīkst mācīt mazākumtautības valodā. Šāds lēmums bija atkāpe no 1998. gadā likumā jau noteiktā plāna, kas paredzēja pilnīgu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā mazākumtautību skolās.
Saikne ar šodienu
Komentētāji norāda, ka pirms strauju secinājumu izdarīšanas par bērnu lasītprasmi būtu vērtīgi paskatīties arī uz Latvijas politisko lēmumu pieņemšanas gaitu izglītības jomā vairāku Saeimas sasaukumu garumā. Tiek uzsvērts, ka tieši šādi lēmumi — tostarp atkāpšanās no sākotnēji plānotās pārejas uz mācībām valsts valodā — ilgtermiņā ietekmējuši to, kāda izglītības sistēma valstī pastāv šodien.
Abi skaitļi — 41% un 71% — tiek izmantoti kā ilustrācija tam, ka pašreizējās problēmas izglītības kvalitātē nav radušās izolēti, bet ir saistītas arī ar vēsturiskiem politiskiem kompromisiem valodas un izglītības politikā.
