9. klašu skolēniem dabaszinātnēs vidējais vērtējums diagnosticējošajā darbā — tikai 45 %
Valsts izglītības attīstības aģentūras apkopotie dati par pagājušā gada diagnosticējošo darbu dabaszinātnēs liecina, ka 9. klašu skolēni vidēji saņēmuši tikai 45 % no iespējamā vērtējuma. Skolēniem labāk veicies uzdevumos, kas pārbaudīja zināšanas un izpratni, bet grūtāk — praktisko prasmju uzdevumos.
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ir apkopojusi rezultātus pagājušā gada diagnosticējošajam darbam dabaszinātnēs, ko kārtoja 9. klašu skolēni. Apkopotie dati rāda, ka vidējais sasniegtais vērtējums valstī bijis 45 % no maksimāli iespējamā.
Atšķirības starp uzdevumu veidiem
Aģentūras dati liecina par skaidru tendenci saistībā ar to, kāda veida uzdevumus skolēni risinājuši sekmīgāk. Labāki rezultāti tika uzrādīti uzdevumos, kuros bija jāpierāda zināšanas un izpratne par dabaszinātņu tēmām. Savukārt grūtāki skolēniem izrādījās uzdevumi, kas pārbaudīja praktisko prasmju pielietojumu — proti, spēju iegūtās zināšanas izmantot konkrētu uzdevumu risināšanā, nevis tikai atcerēties faktus.
Kāpēc dati ir nozīmīgi
Diagnosticējošie darbi kalpo kā instruments, ar kura palīdzību izglītības sistēma var izsekot skolēnu sagatavotībai konkrētā mācību posmā, tostarp identificēt jomas, kurās nepieciešams stiprināt mācību procesu. Salīdzinoši zemais vidējais rezultāts — nedaudz virs 45 % robežas — un izteiktā atšķirība starp zināšanu un prasmju uzdevumiem norāda, ka skolēniem vieglāk padodas teorētisko materiālu apguve, bet grūtāk — tā praktiska pielietošana.
VIAA apkopotā informācija par 9. klašu diagnosticējošo darbu rezultātiem dabaszinātnēs sniedz ieskatu par valsts mēroga tendencēm izglītības jomā un var kalpot par pamatu turpmākiem lēmumiem mācību satura vai metodikas pilnveidē.
