Abāšins: airBaltic ir vērtīga, taču jāzina, par kādu cenu tā tiek saglabāta
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka airBaltic restrukturizācija norit, taču sabiedrībai jāzina, kāda ir valsts maksātā cena par aviokompānijas saglabāšanu. Tikmēr lidsabiedrība virza jaunu biznesa plānu ar būtisku flotes samazinājumu un finansējuma piesaisti.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja vadītājs Jānis Abāšins TV24 raidījumā "Preses klubs" pauda viedokli par airBaltic pašreizējo stāvokli un nākotni. Viņaprāt, patlaban notiek aktīvs darbs pie kompānijas restrukturizācijas — tiek rīkotas sanāksmes, iesaistīti nozares konsultanti, un valdība strādā pie risinājuma.
Abāšins uzsvēra, ka diskusija nav tikai par to, vai Latvijai šāda aviokompānija ir vajadzīga, bet arī par to, kāda ir tās saglabāšanas cena. Viņš atgādināja, ka viena no galvenajām problēmām ir kompānijas lielā parādu nasta, no kuras nepieciešams atbrīvoties. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka restrukturizācija izdosies, jo airBaltic esot spēcīgākā un praktiski vienīgā šobrīd aktīvā aviokompānija Baltijā, kuras zaudējums būtiski ietekmētu arī valsts ekonomiku.
Jaunais biznesa plāns
airBaltic padome jau apstiprinājusi jaunu biznesa plānu, kas paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot esošo 2029. gada obligāciju nodrošinājumu, kā arī samazināt plānoto lidmašīnu floti no 100 līdz aptuveni 40 mašīnām 2031. gadā. Līdz šī gada beigām kompānija ekspluatēs aptuveni 36 Airbus A220-300 lidmašīnas — pašlaik to ir 54.
Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija — līdz 225 miljoniem eiro jauna aizņēmuma un 100 miljoni eiro jauna pašu kapitāla, daļu esošo obligāciju pārvēršot kapitāldaļās. Padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norādīja, ka jauno kapitālu plānots piesaistīt no potenciāliem investoriem, kas var ietekmēt to, vai valstij būs jāveic papildu ieguldījumi, lai saglabātu 25% plus vienu akciju.
Prognozēts, ka kompānijas ieņēmumi līdz 2031. gadam pieaugs līdz vienam miljardam eiro, bet neto parāda attiecība pret EBITDAR samazināsies no gandrīz 9 reizēm līdz aptuveni 1,6 reizēm. Atkārtota obligāciju turētāju balsošana par nepieciešamajiem lēmumiem paredzēta 17. augustā pēc tam, kad 3. augusta sanāksmē nebija savākts kvorums.


/nginx/o/2026/08/16/17852460t1hd7d1.jpg)