Abū Dabi sarunu pirmā diena: vienošanās nav, Krievija joprojām prasa visu Doneckas apgabalu

Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī 10. novembrī sākās ASV starpniecībā rīkotās Ukrainas un Krievijas sarunas par kara izbeigšanu, taču pirmās dienas beigās nekādu vienošanos neviena puse nav paziņojusi. Tās ir pirmās šāda formāta sarunas pēc deviņu mēnešu pārtraukuma, un tajās piedalās arī ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi. Rezultāts ir būtisks, jo no tā ir atkarīgi Ukrainas un visas Eiropas drošības nosacījumi nākamajiem gadiem. Par to ziņoja Radio Svoboda.

Sarunu gaita

Ukrainas delegācijai pietuvināts avots izdevumam Ukrainska Pravda norādīja, ka lielāko daļu sesijas veltīja drošības garantijām Ukrainai un Eiropai. Atsevišķi apspriesti Krievijas prasītie savi drošības garantiju nosacījumi un Ukrainas pēckara atjaunošana. Pēc Krievijas valsts aģentūras RIA Novosti datiem, sesija ilga vairāk nekā trīs stundas. Sarunas turpināsies 11. novembrī.

Ukrainas pozīcija ir tāda, ka karam jābeidzas pirmajam, un tikai pēc tam iespējams pāriet uz jaunu drošības arhitektūru Eiropā. Delegācijas vadītājs Rustems Umerovs kā prioritātes nosauca karadarbības izbeigšanu, drošas pēckara garantijas, atjaunošanu un humānos soļus. Pirms tikšanās ar krieviem Ukrainas puse konsultējās ar Lielbritāniju, Franciju, Vāciju, Itāliju, NATO, Eiropas Komisiju un ASV sūtņiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru.

Maskavas nostāja

ASV amatpersonas žurnālistiem teica, ka saskata "reālu iespēju" nopietnam progresam, bet šonedēļ galīgu vienošanos negaida. Pēc viņu teiktā, abas puses privāti izrādījušas zināmu elastību. Tomēr Maskava joprojām noraida beznosacījumu pamieru un prasa, lai Ukraina atdod atlikušo Doneckas apgabala daļu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka Krievija vienkārši nepiekritīs pamieram, apgalvojot, ka eiropieši mēģina nopirkt Kijivai laiku. Krievijas delegācijas avots aģentūrai Reuters norādīja, ka karš Ukrainā ir tikai viens jaunās kontinenta drošības arhitektūras aspekts.

ASV piedāvājumi

ASV amatpersonas piedāvāja Krievijai Ukrainas drošības garantijas pēc NATO 4. un 5. panta parauga, kā arī minēja NATO–Krievijas padomes atjaunošanu un sankciju atcelšanu. Saskaņā ar The Economist ziņoto, tika ierosināts arī pārskatīt Doneckas un Luhanskas apgabalu robežas. Prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Dānijas raidorganizācijai DR sacīja, ka neviens neticot, ka Putins apstāsies, ja Ukraina pametīs Donbasu.

Sarunu priekšvakarā Krievijas triecieni Odesā nogalināja trīs cilvēkus, bet Dņipro un Kamjanskā pārtrauca elektroapgādi.