Slovākijas premjers apsūdz Mercu «šantāžā» saistībā ar prasību par Ukrainas atbalstu ES budžetā

Vācijas kanclers Fridrihs Mercs devis skaidri saprast, ka Vācija bloķēs Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžetu, ja dalībvalstis nevienosies par finansiālu atbalstu Ukrainai. Šāda nostāja izraisījusi asu reakciju no vairākām Centrāleiropas valstīm un paver ceļu saspringtām sarunām, kas turpināsies šomēnes.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, kuru raksturo kā Krievijai draudzīgu politiķi, žurnālistiem Bratislavā sacīja: «Tas, ko dara kanclers, ir tipiska šantāža, un es tai nepakļaušos.» Viņš uzstājās kopā ar Čehijas premjeru Andreju Babišu, kura populistiskā valdība arī noraida dalību nākamajā aizdevumā Ukrainai. Babišs sacīja, ka nesaprot, kāpēc Mercs tā izsakās.

Ko prasa Mercs

Mercs vēlas, lai ES līderi piektdien samitā Dublinā pārrunātu Ukrainas finansēšanas vajadzības. Vēstulē Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Kostam viņš norādīja, ka divpusējā palīdzība Ukrainai ir sadalīta nevienmērīgi un to galvenokārt sniedz tikai dažas dalībvalstis. Viņaprāt, «kolektīvas saistības bez izņēmumiem» ir būtisks priekšnosacījums gan Ukrainas finansējuma trūkuma risināšanai, gan citu jautājumu, īpaši ar finansiālām sekām, apspriešanai.

Berlīne vēlas arī, lai lēmumus par Ukrainas finansēšanu pieņemtu ar kvalificētu balsu vairākumu, nevis vienprātīgi, lai viena valdība nevarētu bloķēt ES lēmumus.

Fons

Pērn ES vienojās Ukrainai aizdot 90 miljardus eiro, lai segtu divas trešdaļas tās militāro un civilo izdevumu 2026. un 2027. gadā. Pēc tam Krievijas uzbrukumi radījuši papildu izmaksas, un prezidents Volodimirs Zelenskis lūdzis 70 miljardus eiro budžeta iztrūkuma segšanai. ES šos aprēķinus atbalstījusi un apņēmusies nodrošināt 45 miljardus eiro, pārējo cerot saņemt no sabiedrotajiem, piemēram, Lielbritānijas un Kanādas.

Mercs pērn centās izmantot ES iesaldētos Krievijas valsts līdzekļus 210 miljardu eiro apmērā, taču plānu izjauca Beļģijas vadītā pretestība. Aizdevuma sarunās nepiedalījās Ungārija, Slovākija un Čehija, un tām tagad pievienojusies Bulgārija pēc Maskavai draudzīgā premjera Rumena Radeva ievēlēšanas.

Eiropadomes priekšsēdētājs Kosta vēlas panākt vienošanos par 2028.–2034. gada budžetu līdz gada beigām, pirms 2027. gadā gaidāmajām vēlēšanām Francijā, Polijā un Itālijā. Jautājums par Ukrainu tiks skatīts arī ārkārtas samitā 26.–27. novembrī.